Komponists par elku viņš kļuvis kā rokmūzikas mīļotājiem, tā Dziesmu svētku dalībniekiem. Viņa sacerējumu klāstā ir gan 20. gs. 70. gados radītās divas balādes simfoniskajam orķestrim, divas odas skorpionam, klavierdarbi, gan šķietami vienkāršās dziesmiņas Dzied ar mani, tautumeita un Mammu, es gribu.
Brauna radītā mūzika izpildīta koncertos, tā iemūžināta skaņuplatēs, diskos, atskaņota radio un TV, pašam autoram nereti kļūstot par savu darbu interpretu - taustiņinstrumentālistu un dziedātāju. 40 skatuves gados Mārtiņa koncertus nav iespējams saskaitīt, tie notikuši kopā ar grupu Sīpoli, dziedošo aktieri Edgaru Liepiņu, kamerkori Sindi Putnu dārzs un citiem sastāviem. Par kinomūziku saņemtas Lielā Kristapa balvas, par devumu Latvijas kultūrā – Triju zvaigžņu ordenis (2018).
Kā students Mārtiņš 1974. gadā sacerēja pirmo mūziku teātra izrādei, E. Vulfa lugai Sensācija, gadu vēlāk kļuva par Nacionālā (toreiz – Drāmas) teātra mūzikas daļas vadītāju. Vienlaikus Brauns vadīja grupu Sīpoli, kur par pirmo spilgto darbu kļuva blūzu programma ar Lengstona Hjūza dzeju. Turpmāk skaņradis lielu uzmanību pievērsis teātra mūzikai, to nereti transformējot dziesmu ciklos Sīpolu koncertprogrammām. Tās vairākkārt guvušas panākumus starptautiskos festivālos, kur Brauna teatralizētā rokmūzika vērtēta kā novatoriska.
Lielu atzinību guvušie cikli Mauglis un Alberts 80. gados ieskaņoti skaņuplatēs, vienlaikus ar teātri Brauns aktīvi darbojies kino komā, komponēdams kā dokumentālajām, tā mākslas filmām. Dziesma par spēli (no filmas Spēle), Veltījums (no filmas Ziemassvētku jampadracis) saucamas par skaņraža populārākajām dziesmām, par pēdējo saņemta arī Autortiesību bezgalības balva (2017).
80. gadu otrajā pusē Brauna intereses nosvērās par labu kormūzikai, sākās auglīga sadarbība, koncertceļojumi ar kori Sindi Putnu dārzs. 1988. gadā sacerētā mūzika Valmieras teātrī iestudētajai Raiņa poēmai Daugava kļuva par vienu no daiļrades virsotnēm.
90. gados Mārtiņa Brauna darbības lauku paplašināja reklāmu un komercmūzika, sadarbība ar studiju Animācijas brigāde. Starptautiskos kinofestivālos viņa mūzika prēmēta ap 20 reižu. Uz laiku attālinājies no praktiskās muzicēšanas, Brauns 2009. gadā ar sajūsmu pieņēma izaicinājumu – atjaunot grupu Sīpoli. Triumfālajiem koncertiem sekoja DVD un albuma izdošana, un Mārtiņš aktīvi muzicē joprojām. 2014. gadā viņa Saule. Pērkons. Daugava oficiāli atzīta par Katalonijas neatkarības himnu, par ko autors godalgots ar Katalonijas Augsto kultūras balvu (2017).
12. februārī Dailes teātrī jau 23. reizi tiks pasniegti Zelta mikrofoni aizvadītā gada izcilākajiem Latvijas mūzikas ierakstiem, un skatītājus priecēs aktuālāko mūziķu priekšnesumi un pirmatskaņojumi. Svētku ceremonijai būs iespējams sekot līdzi kanālā LNT un Kanāls 2, kā arī tiešraidē portālos skaties.lv un tvplay.lv.