KM norāda, ka ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā par mūsdienu ritmiskās, populārās mūzikas industrijas kartēšanu un informācijas aprites veicināšanu, industrijas pārstāvju izglītošanu par šī mūzikas žanra eksporta jautājumiem, kā arī industrijas pārstāvēšanu starptautiskos formātos un tās eksporta iespēju paplašināšanu šā gada martā uzvarēja biedrība Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports.
Konkursā minēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanas laiks ir trīs gadi, un to īstenošanai paredzēti finanšu līdzekļi 55 000 eiro gadā. No tiem 30 000 eiro gadā paredzēti nacionālā līmeņa apbalvojuma Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons norises atbalstam un 25 000 eiro gadā pārējo uzdevumu īstenošanai. Administratīvo izdevumu segšanai biedrība Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports var izlietot līdz 25% no piešķirtā finansējuma.
KM norāda, ka līdz šim ministrijā nebija indikāciju par alternatīvu apbalvojumu populārajā mūzikā, attiecīgi funkciju deleģējuma līgums, ietverot pienākumu nodrošināt Zelta mikrofona norisi, ir noslēgts uz trīs gadiem. Pēc minētā perioda beigām KM izvērtēs sadarbību un lems par tālākajiem speramajiem soļiem.
Kā ziņots, nozares profesionāļu kritizētā Latvijas mūzikas ierakstu gada balva Zelta mikrofons notiks arī nākamgad.
Kā informēja balvas pārstāve Mudrīte Grundule, balvas Zelta mikrofons žūrijas sēdē ceturtdien apstiprināja ceremonijas norises datumu - 2025. gada 18. janvāri. Par Zelta mikrofons žūrijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja mūzikas kritiķi, mūziķi, žurnālistu un grāmatu autoru Jāni Žildi.
Jau rakstīts, ka šogad marta sākumā notikusī Zelta mikrofona apbalvošanas ceremonija izpelnījās atsevišķu nozares pārstāvju kritiku. Piemēram, mūzikas producents un LaIPA padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze sociālajos medijos pārmeta Zelta mikrofona producentei Mīlgrāvei narcisismu, kas esot izpaudies kā "savas grāmatas [Mikrofons] bāšana visiem laureātiem klēpī".
Viņaprāt, neesot normāli, ka pasākumam, kas tiek pasniegts kā vienīgā neakadēmiskās mūzikas prestižā ceremonija un kam tiek novirzīta Kultūras ministrijas un LaIPA nauda, ir tikai "viena konkrēta seja" un zīmols pieder Mīlgrāvei. Budze pieļāva, ka peļņa, ja tāda no pasākuma tiek gūta, paliek viņai. LaIPA padomes priekšsēdētājs atzīmēja, ka pasākuma izskatījies pēc "vidējas kvalitātes korporatīvā pasākuma". Tāpat Budze pauda bažas par žūrijas objektivitāti un izteica cerību, ka piedzīvotais bijis pēdējais Zelta mikrofons.
Viņam piebalsoja cits mūzikas producents un LaIPA padomes loceklis Arnis Račinskis, pārmetot Mīlgrāvei balvas pakārtošanu savām interesēm un komercializāciju. Savukārt Mīlgrāve uz to atbildēja, paužot, ka balvu nerīko peļņas dēļ, bet gan lai radītu mūziķiem svētkus un cildinātu viņu darbu.
Kā vēstīts, LaIPA ir nolēmusi organizēt jaunu populārās mūzikas nozares balvu Gamma jeb "Gada augstāko mūsdienu mūzikas apbalvojumu". LaIPA ikgadējā biedru kopsapulcē maijā izvērtējušās diskusijas, vai LaIPA kā organizācijai nepieciešams piedalīties vai organizēt īpašu nacionāla līmeņa populārās mūzikas nozares godināšanas ceremoniju.
Balsojot LaIPA biedri nolēmuši, ka LaIPA kļūs par jaunas populārās mūzikas nozares balvas Gamma organizētāju.