Inese Lūsiņa
@@@
Izrādes vērtība ir Igora Stravinska mūzikā un tās izpildījumā, kas (angļu baroka un Mocarta opermūzikas klasikas meistarīgās stilizācijas kontekstā) no diriģenta un dziedātājiem prasa gan vēsturiskās mūzikas interpretu prasmes un pieredzi, gan izpratni par mūziklu estētiku. Solistus un kori var apbrīnot par atraisīto, aktīvo skatuvisko darbību, kas brīžiem tuvojas akrobātikai. Īpašas ovācijas pienākas galveno lomu tēlotājiem abos sastāvos. Vispirms – vieglprātīgā spēlmaņa Toma Reikvela atveidotājiem Mihailam Čuļpajevam un britam Pīteram Kērkam, kura dziedājumā dzimtajā angļu valodā varēja saprast katru vārdu (rets gadījums operā). Lai gan kārdinātāja Nika Šedova lomā Armands Siliņš cītīgāk rādīja režijā iecerētās ķēmīgās grimases, vairāk pārliecināja Riharda Mačanovska pilnasinīgais vokālais spēks. Izcili operas lirisko varoni Annu savā siltajā soprānā atveidoja gan Inga Šļubovska-Kancēviča, gan Marlēna Keine – dabiski un dzidri. Spilgti bārdainās Turku Babas tipāži ir Ilona Bagele un Andžella Goba. Izdevusies arī scenogrāfija ar simbolisko tukšuma caurumu vidū un atsauci uz Botičelli Veneras dzimšanu, savukārt režisore atkal ir pārcentusies uzbāzīgajā, vulgārajā kiča raibumā, kas nerimstas pat galveno āriju laikā.
Jegors Jerohomovičs
@@@
Izvirtības hronika varēja kļūt par sezonas vilinošāko piedāvājumu Latvijas Nacionālās operas ultrakonservatīvajā repertuārā. Igora Stravinska 1951. gadā komponētā neoklasiskā opera, kurā saklausāmas atsauces uz Monteverdi, Hendeli, Mocartu, Bahu un XX gadsimta modernismu, ir emocionāli krāšņa: asa, smeldzīga, traģiska, ironiska. Tā ir satīra par slavas un bagātības meklējumiem, kuru iznākums ir letāls. Tas ir biedējoši aktuāls stāsts par sabiedrības morālo pagrimumu. Režisore Margo Zālīte aplaimo mūs ar toksisku skatuvisko dullumu, kuru izkrāso visās varavīksnes krāsās. Sekojot libretam, viņa brīvi rotaļājas ar bezgaumības/ treša estētiku, akcentē farsu un grotesku, atmodina dziedātājos aktieriskus instinktus, izmanto Miervalža Poļa Bronzas cilvēka tēlu, ievieš liliputu cirka elementus un ielūdz savā ballītē veselus divus Igorus Stravinskus. Galu galā viss izskatās pēc Oza zemes burvja iestudējuma trakonama pacientu amatierteātrī. Ideju Margo Zālītei ir daudz, taču viņa pati netiek ar tām galā, tēli un simboli iziet ārpus kontroles – izrāde nespēj īstenot savu potenciālu, izšaut pulveri, kas tajā ir. Muzikāli Izvirtības hronika ir neordinārs un iespaidīgs diriģenta Jāņa Liepiņa vadītā orķestra, solistu un kora darbs.
yreta
Sazinkas
Nezinu