Muzeja kolekcijas veidojis tautas mūzikas pētnieks Kari Dālblūms (Kari Dahlblom). Liela daļa kokļu ir no Dālblūma privātkolekcijas, bet ir arī dažas no citu privātpersonu kolekcijām un no biedrības Kanteleliitto (Kokles apvienība). Muzejs atrodas ēkā, kas pieder Jiveskiles rajona tautas mūzikas biedrībai. Muzeja atklāšanās pasākumā uzstāsies somu koklētājs Timo Vānanens (Timo Vaananen), kas ir mācījies Latvijā.
Senākā somu piecstīgu kantele ir izgatavota 1699.gadā. Somu
nacionālā eposa sastādītājs, folklorists Eliass Lenrots (Elias
Lönnrot), kas 19.gadsimtā apkopoja dzeju Karēlijā, pamanīja, ka
katrā somu mājā pie sienas ir kantele.
Somijā kanteles tradīcija bija īpaši stipra Karēlijā, kā arī
Sārijervi (Saarijärvi), Hāpavesi (Haapavesi) un Perhonjokilākso
(Perhonjokilaakso) rajonā Vidussomijā.
20.gadsimta 70.gados piecstīgu kantele Somijā piedzīvoja renesansi. Kanteles iegādājās bērnudārzos un skolās. Arī lielāku instrumentu izgatavošana atdzīvojās. Kanteles spēli sāka mācīt vairākās mūzikas mācības iestādēs, arī Sibeliusa Akadēmijā. 1977.gadā tika dibināta Kanteleliitto. Pēdējos gados ir izgudroti inovatīvi kanteles veidi, piemēram, elektroniskā kantele.
Somijas un Latvijas folkloras pētnieki cieši sadarbojas. Šā gada 16.februārī Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels Helsinku Universitātes Slāvistikas un baltoloģijas katedrā uzstājās ar lekciju par seno latviešu, lietuviešu un prūšu mūzikas kultūru. Lekcijas laikā profesors Muktupāvels demonstrēja seno baltu mūzikas instrumentu spēli. Profesors Muktupāvels kā etnomuzikoloģijas pētnieks piedalās Turku universitātes programmas Baltic Sea Region Studies (Baltijas jūras reģiona studijas) sadarbības projektā. Viņš ir arī somu nacionālās kultūras biedrības Kalevalaseura loceklis. Somijas laikraksts Turun Sanomat publicēja apjomīgu rakstu par šo lekciju.