Birmingemas simfoniskā orķestra koncerts – LR3 tiešraidē un LTV1 ierakstā

Nu kāda skaudība? Mīlestība pret Rahmaņinovu, laba izglītība pie ļoti labiem profesoriem, kas ZINĀJA, kā spēlēt Rahmaņinovu, Šūmani, Mocartu vai Šopēnu. Čaikovska konkursa klausīšanās Maskavā, kur krievi TĀ spēlē Rahmaņinovu, ka aizmirst to nevar nekad. Tās nav negatīvās emocijas, bet tas ir viedoklis, kas piemīt tiem, kas interesējas par doto tēmu, kas kopj savu gaumi, kam ir pašiem pieredze, spēlējot to vai citu komponista darbu, to mācot citiem, daudz domājot par to, kā atšifrēt kaut daļēji ģēniju domas. Tas arī viss. Un tas, ka šiem abiem jaunajiem kungiem vēl liels ceļš ejams, ir skaidrs katram, kas nodarbojas ar mūziku. Nesen pavisam jauni krievu pianisti spēlēja Francijā tā, ka saproti, ka Krievijā ar mūzikas apgūšanu ir viss kārtībā, kaut gan viņi tagad spēlē tiešām citādi nekā to darīja agrāk, bet tāpēc vēl labāk un pārsteidzošāk!

ir Skatoties,jo man ari patika tikai orkestris un centos uz dirigentu un pianistu neskatities.Vinu abu uzvediba bija ariskiga un parspileta un kopa ta visa bija par daudz. Esmu redzejusi Retlu,Zubinu,Barenboimu,Mazuru,Gergijevu,abus Jarves,bet neviens ta neleka orkestra prieksa,neskir notis uz prieksu un atpakal,netaisa tadas amplitudas vezienus,no kuriem orkestris var nojukt utt.Viniem ir jaiemacas sevi pasniegt mierigak,savakti,korekti,aristokratiski,eleganti,bet viss parejais ko mes redzejam ir jadara meginajumos. Busim korekti,bet ari taisnigi.

Kāda skaudība! Kāda nenovīdība! Arī es dzirdēju Klaiberna neaizmirstamo spēli, bet vai tādēļ neviens vairs nedrīkstēs atskaņot Rahmaņinovu? Šimkus to darīja lieliski! Arī Nelsons un orķestris sagādāja retu baudījumu ar savu uzstāšanos. Vai Jūs vienmēr kontrolējiet savas emocijas un žestus (protams, ja bez skaudības tādas Jums ir)? Kādēļ savas negatīvās emocijas laist plašajā pasaulē? Pietaupiet tās kādai svarīgākai lietai. DL

Jums taisnība. Tāpēc jau pārraidīja tikai Klavierkoncerta finālu.

TV pārraidē, ar dziļu pārliecību varu teikt: šiem abiem latviešu puišiem lieliski izdevās "piesmiet" Rahmaņinovu...Laikam tā paaudze, kas zināja krievu mūzikas, krievu noslēpumainās dvēseles dziļumus, izzūd...Sports, nenormāls temps, kas robežojas uz fiziskās cilvēka iespēju robežas, šizofrēniskas grimases abiem puišiem, kas ne mazākā mērā neatbilst atskaņojamajam skaņdarbam, tomēr SPĒJ piecelt zāli ar visu prezidentu kājās...Nu nebūtu bijis tas Klaiberns Rīgā, kas iekala mūsu apziņā uz VISU dzīvi, KĀ jāspēlē 3. koncerts, varbūt klusētu un domātu, ka augstākā izglītība mūzikā nav nekas. Bet viņš bija, un tieši Rihters, to noklausoties, teica, ka NEKAD vairs nespēlēs 3. koncertu..Bet kas bija Rihters vai Klaiberns ? Laikam jau nekas? Vienīgā bauda un patiešām liela, bija, klausoties orķestri! Cik žēl, ka arī Mālera simfonijā ne mūzika pati par sevi, ne orķestra lieliskā spēle, nemaz nesasaucās ar Nelsona žestiem un grimasēm, kas izskatījās pēc neizdevušās Marisa Jansona kopijas, tikai neveiksmīgi iestudētas spoguļa priekšā...

Paldies!

Visu to vārdā, kas nevarēja iegādāties biļetes, lai būtu klāt šajā patiešām Gada Notikumā mūzikā, - PALDIES RADIO 3 kolektīvam un LTV1 . Uzdrīkstos cerēt, ka skaisto Adagietto nepārtrauks reklāma televīzijas tiešraidē...

Vēl lielāku fufeli nevarēji izgudrot?

Latviski skan Bēmingema vai Bēminema (sk. vārdnīcās)!