Bohēmiskas izpriecas ar dīvām

starp citu, kopš Anna Ņetrebko nodemonstrēja savu uzticību un atbalstu Putinam, es attiecībā uz viņu esmu izslēgusi visus savus gaismas lukturus. Tik liela mūzikas mīlētāja es neesmu ,lai bez viņas neiztiktu. Tā kā - lai nu bauda tie,kam vienalga , ko cilvēks dara, kad nokāpj no skatuves , man tas nav vienalga.

vispār jau šis festivāls tiek sludināts kā starptautisks un tur tiešām bija vairāk ārzemnieku kā vietējie. Un ka diplomāti nepārvalda visu to valstu nac. valodas, kurās viņi ir diplomāti arī ir fakts. Bet runa jau nav par to, bet par kasīšanos gar manu zelta ādiņu , tas jau tev niez. Nu kasies, kasies maziņā - gan kādas zelta pūkas tev atleks no manas ādiņas.

Bohēma noteikti nav mana mīļākā opera, bet vakardienas izrāde bija tik iespaidīga, ka kādas trīs reizes apraudājos. Man šķiet ,ka visi ne tikai izcili dziedāja, bet arī spēlēja. Skaisti bija viss. Kad Mimī - M.Kovaļevska dziedāja, Rūdolfs M.Karahans tik atbrīvoti un dabiski smaidot viņā skatījās, ka tas uzreiz piešķīra tādu ticamības, dzīvības dzirksti visam stāstām. Inga Šļubovska dzirkstīja kā šampanietis. Man ļoti ļoti ļoti patika. Manā vērtējumā - labākais no Pučīni uzvedumiem, kas šinī Viva Pučīni gadā bija. Un es biju uz visiem. Nedaudz pievīla Liepiņa kungs-direktors . Esmu droša,ka viņš zināja ,ka uz izrādi ir ieradušies 28 valstu vēstnieki un tik daudz,kā festivāla atklāšanu un kādus viesmīlības vārdus jau varēja iztulkot arī latviski. Pilnīgi nevajadzīgs un muļķīgs naciķu izlēciens - tikai latviski, uzņemot ārzemju viesus.