Orķestris Baltic Sea Philharmonic (Baltijas jūras filharmoniķi), kurā spēlē ziemeļu reģiona talanti no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas, apceļo Baltijas jūras krasta valstis koncertturnejā Ziemeļu pulss. Sava izveidotāja, harismātiskā un aizrautīgā diriģenta Kristjana Jervi vadībā 12. martā tas uzstāsies Lielajā ģildē.
Šī orķestra koncerti ir unikāls skaņas, gaismas, projekciju un horeogrāfijas priekšnesums. "Orķestris ir kā dzīva radība ar nebeidzamu enerģiju un neremdināmu izsalkumu pēc jaunā – tas ir kā piedzīvojums," saka Kristjans Jervi. Orķestra mūziķi bieži spēlē no galvas, brīvi pārvietojoties pa skatuvi. Tik neparasti izskanēs koncertsvīta no Pētera Čaikovska baleta Apburtā princese, ko šādi jau izbaudījuši klausītāji Hamburgas Elbas filharmonijā, Dubaijas operā Apvienotajos Arābu Emirātos un dažādos starptautiskos festivālos.
Koncertā piedalīsies igauņu dziedātājs Miks Pedaja un jaunais šveiciešu vijolnieks Dāvids Nebels – solists Pētera Vaska meditācijas Vientuļais eņģelis un speciāli radītā jaundarba, Ģedimina Gelgota Vijoļkoncerta atskaņojumos. Jervi diriģēs arī paša nesen rakstīto kompozīciju Aurora, kas tapusi, iedvesmojoties no ziemeļblāzmas. Turneju Ziemeļu pulss Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Somijā un Krievijā atbalsta Gētes institūts un Vācijas rlietu ministrija. Kristjans Jervi mums atbild, vēl atrodoties Japānā.
Kāpēc tieši Ziemeļu pulss?
Ziemeļu pulss ir jauns domāšanas veids. Būtībā tā ir ideja par pārmaiņām, kas nāk no ziemeļiem, un to šajā programmā atspoguļo ne tikai Čaikovskis, Sibēliuss, Vasks, Gelgots, bet arī Miks Pedaja, kurš, manuprāt, sevī iemieso vienotības garu, taču vienlaikus arī saistību ar dabu un radošumu, kas pārkāpj visas līdzšinējās tradīcijas un noteikumus, kurus daudzi joprojām turpina kultivēt.
Mēs, ziemeļnieki, esam izgudrotāji. Mums ir daudz vairāk auksta nekā silta laika, tātad ir radoši jāatrod veids, kā izdzīvot. Manuprāt, tas ir neprāts vislabākajā nozīmē, kas, tāpat kā mūsu orķestrī, ikvienā situācijā atceļ robežas un pārvar visus šķēršļus. Tas nozīmē arī brīvības radīšanu un jūtīgas identitātes pilnveidošanu.
Kas dara orķestri tik īpašu? Jauneklīgajā orķestrī ir arī vecuma griesti?
Būtībā tas nav jauniešu orķestris, vecuma ierobežojuma nav. Tas ir tik īpašs tāpēc, ka mēs faktiski izmantojam orķestri kā iedarbīgu līdzekli, un es teiktu, ka tas ir rīks. Būtībā tas ir piecu soļu process, lai sasniegtu pilnīgu brīvību un radošumu jūsu dzīvē. Tas ir radīšanas modelis, un, ja vēlaties saprast, kādi ir šie pieci soļi, jānopērk biļete un jāatnāk, lai to redzētu.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 11. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!