Madonna pamet ierakstu kompāniju Warner Bros. Records, ar ko sadarbojusies 25 gadus. Šīs vairs nav tikai mūzikas ziņas — tās tiek apspriestas pasaules vadošo mediju biznesa slejās. Par dienas galveno tēmu tās izvēlas TV kanāli BBC, CNN un EuroNews. Kas tad notiek mūzikas industrijā? Vienkārši: ierakstu industrijas peļņa samazinās, bet mākslinieki meklē jaunus ceļus, kā piedāvāt mūziku. Nozarē notiek radikālas pārmaiņas. Mainās domāšana, attieksme un biznesa modelis. Ko tas nozīmē māksliniekiem? Ko tas nozīmē izklaides industrijai? Un galvenais — ko tas nozīmē klausītājiem?
GLOBĀLĀ KRĪZE
Ierakstu industrijas krīze sāka iezīmēties jau 90.gadu beigās — mūzikas tirgus bija pārsātināts, taču lielās ierakstu kompānijas turpināja atvēlēt pārāk daudz līdzekļu mārketingam un jauno zvaigžņu veidošanai. Tajā pašā laikā visā pasaulē strauji pieauga nelegālo kompaktdisku pārdošanas apjomi: patērētāji vairs negribēja iegādāties legālus diskus, kas maksāja līdz pat 20 eiro, un izvēlējās pašu spēkiem kopēt albumus tukšās matricēs. Paralēli internetā attīstījās Napster un citas nelegālas failu apmaiņas sistēmas. Ierakstu kompānijas šo servisu lietotājus uzskatīja par noziedzniekiem un krāpniekiem — bet tādu bija desmitiem miljonu visā pasaulē, un iesūdzēt tiesā visus bija vienkārši neiespējami. Pašas ierakstu sabiedrības toreiz nespēja operatīvi reaģēt uz pieprasījuma pārmaiņām un piedāvāt klausītājiem oficiāli iegādāties mūziku mp3 formātā, tādēļ arī zaudēja cīņu ar interneta pirātismu. Tikai pēdējos piecos gados ierakstu kompānijas sadarbībā ar mūziķiem sākušas tirgot mūziku internetā digitālajā formātā (oficiālos statistikas datus par mūzikas pārdošanu digitālajā formātā Starptautiskā Ierakstu industrijas federācija (IFPI) sāka publicēt 2005.gadā). Ievērojami attīstību šajā biznesa segmentā veicināja ASV korporācijas Apple ražotā mp3 atskaņotāja iPod popularitāte. Apple izveidoja arī vienu no populārākajiem interneta veikaliem iTunes, kurā var oficiāli iegādāties ne tikai mūziku, bet arī filmas un TV raidījumus. Latvijā pirmais interneta mūzikas veikals doremi.lv, kas piedāvā plašu pašmāju mūzikas klāstu — ap 7100 dziesmu, tika atvērts šogad. To izveidoja Latvijas lielākā ierakstu kompānija Mikrofona ieraksti. Kopš doremi.lv atvēršanas jau ir lejupielādētas 14 200 dziesmas (viena dziesma maksā Ls 0,59, norēķinoties ar īsziņu — Ls 0,95). Kompaktdisku realizācija globālā mērogā samazinās katru gadu, bet mp3 failu pārdošana pieaug ātrā tempā, taču šī starpība joprojām ir pārāk liela, lai kompensētu industrijas zaudējumus vai precīzāk — neiegūto peļņu. Šajā situācijā cieš visi: mūziķi, mūzikas ražotāji, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji.
DIGITĀLĀ NĀKOTNE
Izmantojot internetu, iegūt mūziku ir kļuvis daudz vieglāk. Var lejupielādēt dziesmas (legāli vai nelegāli), var skatīties klipus un citus videoierakstus YouTube sistēmā, var draudzēties ar mūziķiem un klausīties viņu mūziku MySpace mājaslapā. Klausīties mūziku un skatīties/veidot/sūtīt klipus tagad var arī ar mobilā telefona palīdzību. Kāpēc tad būtu jāiet uz mūzikas veikalu pēc dārgiem diskiem? Cilvēki tur vairs neiet. Gandrīz. Digitālās mūzikas (internets un mobilais saturs) pārdošanas apjoms pērn pasaulē sasniedza gandrīz divus miljardus dolāru, tas ir divreiz vairāk nekā 2005.gadā, ziņo IFPI. 2005.gadā digitālās mūzikas īpatsvars kopējā mūzikas realizācijas tirgū bija tikai 5,5%, 2006.gadā — jau 11%, 2007.gada pirmajā pusgadā — 17%. Mūziķiem jāpielāgojas šīm pārmaiņām. Viņiem ir jādomā ne tikai par jauniem mūzikas izplatīšanas kanāliem, bet arī par to, cik šajos apstākļos varētu maksāt viņu mūzika un cik naudas par to būtu gatavi atdot klausītāji. Līdzsvara meklējumi ir viens no intriģējošākajiem jautājumiem pašreizējā situācijā. "Digitālo tehnoloģiju laikmetā tu maksā tieši tik daudz, cik par tevi gatavi maksāt klausītāji, kuri visu tagad var dabūt par brīvu," saka britu alternatīvās rokgrupas Radiohead menedžeris Braiss Edžs.
RADIOHEAD UN ZIEDOJUMI
Septembrī milzīgu ažiotāžu izraisīja Radiohead paziņojums, ka viņu jaunais albums In Rainbows būs pieejams internetā, turklāt lietotāji paši varēs noteikt albuma cenu — sākot no nulles līdz 99,99 sterliņu mārciņām. Faktiski tas nozīmēja, ka grupa piedāvāja faniem lejupielādēt desmit jaunas dziesmas bez maksas vai par ziedojumiem. Albumu fiziskā formātā mūziķi solīja izdot decembrī — tas maksās 40 mārciņu un būs domāts kolekcionāriem, tajā būs ne tikai kompaktdisks, bet arī divas vinila plates un disks ar neizdotām dziesmām. Visas līgumsaistības ar ierakstu kompāniju EMI grupa izpildīja jau 2005.gadā un tagad ir brīva. Piedāvāt albumu internetā ir izaicinājums un riskants biznesa modelis, taču šajā gadījumā Radiohead saņem 100% ieņēmumu. Sadarbojoties ar ierakstu kompānijām, mākslinieki saņem labākajā gadījumā 15% ieņēmumu (jau pēc tam, kad no kopējās summas tiek ieturēti ierakstu uzņēmuma izdevumi). Mūziķi bieži vien mēģina atbrīvoties no ierakstu kompānijām, jo uzskata, ka tās viņus apspiež, neļauj izpausties un atliek albumu izdošanu, tāpēc arvien vairāk mūziķu izvēlas atteikties no starpnieku pakalpojumiem, uzskatīdami, ka viņiem būs vieglāk uzturēt tiešo kontaktu ar auditoriju internetā. Kad dziesma vai albums ir gatavs, to uzreiz var ievietot tīmeklī. Par saviem nodomiem atstāt ierakstu kompānijas un piedāvāt mūziku internetā paziņojusi Enija Lenoksa un Džordžs Maikls. Radošo brīvību jau izbauda kulta rokgrupa Nine Inch Nails. Laižot klajā In Rainbows, Radiohead radīja savu mūzikas biznesa konstrukciju, kas nemaz neparedz radiostaciju, TV kanālu vai mūzikas kritiķu līdzdalību darba popularizēšanā (parasti pirms albuma izdošanas dziesmas sāk skanēt radio un presē parādās kritiķu atsauksmes). Jau pirmajās dienās Radiohead albums tika lejupielādēts 1,2 miljonus reižu. Grupa neizpauž savus ieņēmumus, taču ziņu aģentūras vēsta, ka vidējā fanu samaksātā cena bija četras sterliņu mārciņas, kas ir aptuveni trīs reizes mazāk nekā jauno albumu cena Lielbritānijas veikalos. "Radiohead situācija ir interesanta, jo, kā izrādījās, cilvēki nemaz nav gatavi mainīt savus ieradumus un situācijā, kad tika piedāvāts legāli un bez maksas ielādēt albumu, tik un tā nelegālajos failu apmaiņas serveros tas notika tāpat kā agrāk," SestDienai stāsta Mikrofona ierakstu repertuāra direktors Guntars Račs. "Desmit dienu laikā nelegālajos apmaiņas serveros albums tika nokopēts ap 500 000 reižu un patlaban jau noteikti ir pārsniedzis legālo digitālo kopiju skaitu. Morāle ir viena. Cilvēki ir tā pieraduši kopēt cits no cita bez maksas, ka viņus nespēj ieinteresēt iespēja to pašu darīt legāli, jo tad ir papildus jāpiereģistrējas. Cena nav vairs noteicošais pirātisma sakarā. Jaunā paaudze ir pieradusi, ka mūziku var kopēt par velti. Ja CD maksās 20 santīmu, arī tad lētāk būs lejupielādēt bez maksas. Un pret to cīnīties nav iespējams, vismaz ne ar cenu, kā to bija pieņemts uzskatīt līdz šim."
MADONNAI VISS IR IESPĒJAMS
Samazinoties albumu pārdošanas apjomiem, mainās arī mūziķu ieņēmumu struktūra. Viņu nozīmīgākais peļņas avots ir koncerti, nākamais ir citas aktivitātes: sponsorēšanas līgumi, suvenīru pārdošana, dziesmu izmantošana televīzijā un kino. Visi šie un daudzi citi darbības virzieni ir paredzēti jaunajā vienošanās līgumā, ko nupat parakstījusi Madonna un pasaules lielākā koncertturneju organizatoru kompānija Live Nation. Līgums noslēgts uz desmit gadiem, tā apjoms ir 120 miljoni dolāru. Šī vienošanās tiek dēvēta par unikālu, jo pirmoreiz mūzikas vēsturē viena kompānija apņemas pilnībā apkalpot mūzikas zvaigzni — līgumā iekļauta albumu un DVD izdošana, koncertturnejas, suvenīru ražošana, mājaslapu un fanu klubu uzturēšana, ar mūziku saistīti TV un kino projekti, sponsorēšanas pasākumi. "Pirmoreiz manā karjerā ir neierobežotas iespējas, kā mana mūzika var sasniegt fanus. Es nekad neesmu samierinājusies ar aprobežotu domāšanu, un šīs jaunās partnerattiecības man sniedz bezgalīgas iespējas. Kas to lai zina, kā mani albumi tiks izplatīti nākotnē? Viss ir iespējams — tas ir tas, kas man patīk šajā līgumā," uzsvēra Madonna, pieliekot punktu 25 gadu ilgajai sadarbībai ar ierakstu kompāniju Warner Bros. Records, ar ko viņa strādāja kopš sava debijas albuma iznākšanas 1983.gadā.
CĪŅA PAR JAUNAJIEM MEDIJIEM
"Tas tik tiešām norāda, ka mūzikas industrija mazāk orientējas uz ierakstiem," uzskata pasaules lielākā mūzikas koncerna Universal Music Group mātesuzņēmuma Vivendi prezidents Žans Bernārs Levī. "Agrāk tā bija orientēta tikai uz ierakstiem, un visi domāja, ka pārējais ir tikai reklāma, lai veicinātu disku pārdošanu. Tagad bizness ir sabalansēts — tur ir gan ieraksti, gan TV šovi, gan suvenīri, gan koncertturneju ienākumi." Savu darbību atbilstoši laika prasībām pārkārto arī Latvijas lielākās ierakstu kompānijas Mikrofona ieraksti un Platforma Records, tās kļūst par pilna servisa sniedzējām, t.i., nodarbojas ne tikai ar disku izdošanu, izplatīšanu un mārketingu, bet arī ar mobilā satura nodrošināšanu, mūziķu menedžmentu, pasākumu un koncertu rīkošanu, autoru darbu administrēšanu utt. Kādreiz visi šie darbības virzieni bija strikti sadalīti starp dažādiem uzņēmumiem. "Nebija viegli aprast ar domu, ka jāaizmirst ierakstu bizness kā pamatvirziens — ierakstu pārdošana mums neienes vairāk kā 20% no kompānijas apgrozījuma, bet, kad to saproti, sāc domāt citās kategorijās. Patlaban cīņa notiek par tā sauktajiem jaunajiem medijiem — attīstību internetā un mobilajām tehnoloģijām. Kas pirmais tai laivā iekāps, ātrāk aizairēsies no pārējiem," apliecina Platforma Records vadītājs Rimants Liepiņš.
KONCERTU BUMS
Mūziķi pamazām samierinās ar to, ka mūzikas nesēju pārdošana vairs nekad nenesīs peļņu. Tādēļ arī Prinss izvēlējās izplatīt savu mūziku par brīvu. Viņa albums Planet Earth jūlijā Lielbritānijā tika piedāvāts kā bezmaksas pielikums svētdienas laikrakstam Mail on Sunday — avīzi tajā dienā nopirka 2,8 miljoni cilvēku. Vēl 400 000 disku Prinss izdalīja savu Londonas koncertu apmeklētājiem: augustā un septembrī viņš sniedza 21 koncertu Lielbritānijas galvaspilsētā, visas biļetes tika pārdotas. Lielāko daļu koncertieņēmumu tradicionāli saņem paši mākslinieki. Tas ir krietni vien ienesīgāk, nekā izplatīt savu mūziku ar ierakstu sabiedrību starpniecību (mūziķis no katra diska pārdošanas vidēji saņem vienu divus eiro). Pārmaiņas biznesa modelī nozīmē, ka māksliniekiem, kuri vēlēsies arī turpmāk labi pelnīt, būs jākoncertē arvien intensīvāk un jāiekļauj savu turneju maršrutos jaunas teritorijas — arī Austrumeiropa. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka, piemēram, Madonna vai U2 būs "spiesti" ierasties Baltijā — mūziķu honorāriem ir tendence pieaugt, un biļetes uz koncertiem kļūst arvien dārgākas, jo pieprasījums ir liels. Diskus cilvēki nepērk, bet uz koncertiem iet arvien vairāk — tāda ir mūsdienu realitāte. Prinsa 21 koncerts Londonā šogad kļuva par nepārspējamu rekordu, bet jau pavisam drīz 17 koncertus Londonas lielākajā arēnā O2, kuras ietilpība ir 20 000 skatītāju, sniegs Spice Girls. KAFIJAS PAUZE Krievijas dziedātāja Zemfira savu jaunāko albumu Spasibo, kas iznāca oktobra sākumā, izplatīja kā jaunā žurnāla Citizen K bezmaksas pielikumu. Turklāt šo disku izdeva nevis ierakstu kompānija, bet izdevniecības nams Kommersant. Mūzikas veikalos Zemfiras albums nav pieejams — pēc tā ir jāgriežas tikai un vienīgi mobilo sakaru salonos Evrosetj, kas darbojas NVS valstīs. Latvijā šo albumu atrast nevar. Sers Pols Makartnijs šogad beidza ilglaicīgo sadarbību ar EMI un parakstīja līgumu ar jauno kompāniju HearMusic, kas ir globālā kafejnīcu tīkla Starbucks meitasuzņēmums. Viņa ieraksts Memory Almost Full tika piedāvāts ne tikai mūzikas veikalos, bet arī 10 000 Starbucks kafejnīcās visā pasaulē blakus kafijai un kēksiem. Un tieši kafejnīcās disku pirka vairāk nekā tradicionālajos veikalos. Septembrī Starbucks tirgoja arī leģendārās dziedātājas Džonijas Mičelas jauno albumu Shine. Grupas Spice Girls labāko dziesmu izlase, pirms sasniegs mūzikas veikalu plauktus, ASV divu nedēļu garumā būs ekskluzīvi pieejama Victorias Secret apakšveļas veikalos.
KAS NOTIEK LATVIJĀ?
"Jau tuvākajā laikā arī Latvijā grupas dalīs savus ierakstus koncertu apmeklētājiem biļešu vietā vai ievietos BadDogPostcards stendos, kas atrodas vairākos krogos. Man šķiet, idejiski vistālāk šai jomā bija nokļuvusi grupa Double Faced Eels, bet tad ar menedžmenta maiņu un citām nebūšanām albums iznāca klusi, nelaikā un nepamanāmi!" saka R.Liepiņš no Platforma Records. "Taču tie, kuri būs ar mieru māksliniekiem maksāt par iespēju viņu mūziku iegūt kā pievienoto vērtību pie hamburgera vai kafijas tases, vēlēsies jau pazīstamus vārdus. Tas nespīd faktiski nevienam nepazīstamam māksliniekam," uzskata G.Račs no Mikrofona ierakstiem. "Nezinu, vai izplatīšana apakšveļas veikalos vai BadDogPostcards tīklā radikāli uzlabos situāciju, bet ticu, ka pavisam drīz mūzika, pateicoties reklāmdevējiem, būs pieejama visiem un par velti, savukārt mūzikas veikalos varēs iegādāties ekskluzīvas albumu kopijas stipri ierobežotā tirāžā par bargu naudu. Kaut gan tās tirāžas jau tagad Latvijā tādas stipri ierobežotas," piebilst R.Liepiņš. Viņš stāsta, ka Platforma Records top jauna mājaslapa un kompānija jau ir ļoti tuvu tam, lai savu saturu klausītājiem piedāvātu par brīvu. "Pēdējie notikumi pasaules mūzikas tirgū apliecina, ka ejam pareizo ceļu, lai arī ilgi pirms tam tika lauzti šķēpi, vai tas ir ētiski, vai tādējādi netiks nogremdētas pēdējās Latvijas mūzikas ierakstu tirgus paliekas. Varu ar pilnu atbildības sajūtu apgalvot, ka legālo mūziku CD nesējus Latvijas patērētājs pērk galvenokārt dāvanām — to pierāda fakts, ka pārdošanas apjomi joprojām strauji uzlec Ziemassvētku laikā, bet uzticami fani un kolekcionāri mērāmi vien dažos simtos." Arī doremi.lv maz pamazām var kļūt par mediju, kurā mp3 failus varēs ielādēt šķietami bez maksas, bet pirms tam varbūt vajadzēs noskatīties reklāmas filmiņu par Mercedes–Benz jaunāko modeli.
JA MUMS BŪTU SAVA MADONNA
Tomēr piedāvāt mūziku bez maksas Latvijas apstākļos nemaz nav tik viegli dažu iemeslu dēļ. "Jāatceras, ka autortiesību aģentūras AKKA/LAA modrā acs nepalaidīs garām nevienu vērā ņemamu aktivitāti un mūzikas fonogrammu īpašniekiem nāksies atdarīt maciņus par katru šādu it kā bezmaksas klikšķi, pārskaitot AKKA/LAA kontos piecus santīmus. Šī summa it kā ir neliela, bet pareiziniet to ar pārdesmit tūkstošiem, kas, iespējams, vēlēsies iegūt sev populāru kompozīciju! Arī izpildītājs ne vienmēr, bet labprāt iegūtu kādu santīmu, kāds arī to plati ir finansējis. Lūk, atbilde, kāpēc jau tagad internets nav pārpilns ar legālām jaunākajām Latvijas izpildītāju kompozīcijām, — mēs, ierakstu kompānijas, nevaram to atļauties," stāsta R.Liepiņš. "Nezinu, cik klikšķu bija par Ellas jaunāko kompozīciju, kuru Elīnās ikviens doremi.lv lietotājs varēja lejupielādēt bez maksas, bet katrā ziņā autoriem par to samaksāja Mikrofona ieraksti. Izeja — meklēt reklāmdevējus. Lietotāji gan atkal varēs burkšķēt, kāpēc viņiem jāredz tās "stulbās" reklāmas." Par velti neviens neko nedara, atgādina G.Račs. "Legāla "bezmaksas" izplatīšana pasaulē ir saistīta vai nu ar laikrakstu un žurnālu pievienoto vērtību, vai arī ar reklāmu, kas ir jānoskatās pirms bezmaksas ielādēšanas. Tāda nākotne gaida arī vietējos izdevējus," viņš saka. Ir tikai viena milzīga starpība. Vai to dara Madonna, Prinss vai Radiohead, kuri jau ir stabili vārdi un ir pārdevuši miljoniem albumu, vai to dara nevienam nezināma grupa. "Nezināmu grupu, kas savus albumus MySpace mājaslapā un citur piedāvā ielādēt bez maksas, ir miljoniem, bet Madonna ir tikai viena. Viņai nav jāiegulda nauda mārketingā, lai panāktu sava vārda atpazīstamību, kā tas ir nepieciešams nevienam nepazīstamajām latviešu grupām. Madonnas vārdā savulaik tika ieguldīts pietiekami, lai, samazinoties pārdoto disku skaitam un beidzoties viņas līgumam ar ierakstu kompāniju, viņa varētu atļauties darīt, ko vien vēlas. Ja mums būtu sava Madonna, es pārdotu iespēju viņas jaunāko albumu dalīt bez maksas kopā ar Coca–Cola bundžiņām. Un nopelnītu vairāk, nekā pārdodot CD mūzikas veikalos. Bet mums nav savas Madonnas, un nav pat Radiohead," konstatē G.Račs.