Festivālam, kura idejas autors un mākslinieciskais vadītājs ir režisors Uģis Brikmanis, ir īpaša norises forma un groda koncepcija. Es pat teiktu – rituāls, kas trijos vakaros mūzikā izspēlē evaņģēlisko, Pāvila I vēstulē korintiešiem nosaukto formulu: ticība, cerība, mīlestība. Mums, latviešiem, tā ir tuva un dziļi iesakņojusies arī laicīgajā dzīvesziņā. Piemēram, Annas Brigaderes Dievs, daba, darbs. Muzikāli piepildītā nedēļas nogalē Sv. Pētera baznīcā no 21. līdz 23. augustam festivāls sola divus koncertus un kameroperas pirmiestudējumu Latvijā, piedāvājot labāko, kas mums ir, un iztiekot bez titulētām ārzemju zvaigznēm.
Norobežojas no pompozā
Pirmajā vakarā Ticība, 21. augustā, plkst. 19 diriģenta Andra Veismaņa vadībā muzicēs Rīgas kamerkoris Ave sol, festivāla orķestris un Londonā dzīvojošais pianists Reinis Zariņš – viens no mūsu visspilgtākajiem un dziļākajiem māksliniekiem. Jaunajam festivālam viņš noticēja jau pašā sākumā un šoreiz būs solists britu meditatīvā garīguma lielmeistara Džona Tavenera (1944–2013) koncertā Pratirūpa (2003), kura nosaukums sanskritā nozīmē Atspulgs. Kamerkoris Ave sol dziedās britu kormūzikas meistara Džonatana Hārvija (1939– 2012) un igauņu svētminimālista Arvo Perta (1935) skaņdarbus. Visi trīs vienā programmā satiekas, jo ir vienas garīgās platformas pārstāvji. Viņu atklāsmes aptver dažādu kultūru un reliģiju spektru, konsekventi norobežojoties no viendienīgā, uzpūstā, nedabiskā, pompozā, lētā, paviršā, virspusējā.
Otrajā vakarā Cerība, 22. augustā, vārds jaunajam Latvijas talantam – 21 gadu vecajam pianistam Georgam Kurdjanam (1994), kurš dzimis Rīgā, pabeidzis slaveno Dārziņskolu (apgūstot gan klavierspēli, gan kompozīciju), bet tagad studē Roberta Šūmaņa Diseldorfas Mūzikas augstskolā. Īpašā mīlestība pret Baha mūziku viņam ļāvusi pērn atkārtot leģendāro profesores Ilzes Graubiņas varoņdarbu un kļūt par prestižā Baha konkursa Leipcigā laureātu (3. vieta un skatītāju balva). Programmā līdzās J. S. Baha, D. Skarlati, F. Mendelszona, F. Lista un F. Šopēna darbiem viņš pirmatskaņos festivāla speciālpasūtījumu – jaunās komponistes Lindas Leimanes (1989) skaņdarbu Refraction, kas interpretē cerības divējādo dabu (impulss + gaidīšana).
Ariadnes pavediens
Pērn visus trīs vakarus pēc kārtas sāka speciāli festivālam iestudētās neoklasicisma meistara Paula Hindemita viencēlienoperas Ilgās Ziemassvētku pusdienas izrāde – iepriekš Latvijā neredzēts diriģenta Viestura Gaiļa atradums, kam ik vakaru sekoja atšķirīgas koncertprogrammas. Šovasar pirmoreiz Latvijā tiks izrādīta čehu komponista Bohuslava Martinu 1958. gadā radītā viencēliena opera Ariadne. Uzmanību! Pirmizrāde pašā festivāla noslēgumā 23. augustā plkst. 17 – vakarā ar devīzi Mīlestība.
B. Martinu mūzikā uzbūris aizraujošu stāstu par mīlestību, nāves briesmām un šķiršanos, libretu balstot sengrieķu mītā par skaisto valdnieka Mīnoja meitu Ariadni, Atēnu varoni, kura iemīlējās spēkavīrā Tēsejā un ar gudrību palīdzēja viņam uzvarēt Mīnotauru – pa pusei cilvēku, pa pusei vērsi, kurš Krētas salā greznās Knosas pils pazemes labirintos saplosīja viņam upurētos jaunekļus un jaunavas. Iestudējumu veido diriģents Viesturs Gailis un režisors Uģis Brikmanis. Titulvarone būs mūsu Operas kristāldzidrais, augstais soprāns Kristīne Gailīte, bet viņas Tēsejs – jaunais LNO baritons Rihards Millers, kurš šovasar plūca laurus Klaudijas Taevas jauno operdziedātāju konkursā Pērnavā.