Broša izkonkurē dziesmu
Eirodziesmas – nacionālās atlases – finālā sacenšas 11 kompozīcijas (skatītāji izvēlējās septiņus, žūrija – piecus skaņdarbus; pāris dienas pirms fināla vokālistes slimības dēļ izstājās grupa Triānas parks). Divas no tām izpilda klasiķi ilgdzīvotāji – Lauris Reiniks, kurš visā finālistu kompānijā ir mazākais ļaunums, un Jānis Stībelis. Tuvojoties Eirodziesmas kulminācijai, Jānis aktivizējies sociālajos tīklos un pieslēdzis citus mārketinga un PR instrumentus (ar dziedātāju tagad strādā aģentūra Meduza, kura ilgu gadu rūpējās par Lindas Leen karjeras «fasādi») – finālā viņš iekļuva, pateicoties žūrijas, nevis skatītāju labvēlībai. Pēdējā laikā Jānis izskatās un izklausās pārsteidzoši antiharismātiski – Eirodziesmas pusfināla priekšnesuma Let It Be Me ierakstā viņš vēlējās būt ekscentriski eltondžonisks, taču izteiksmīgāka par pašu dziedātāju bija broša pie viņa žaketes.
Duetam Musiqq ir šlāgeri, ar kuriem tas divus gadus pēc kārtas sasniedz augstas pozīcijas dziesmu aptaujās (piemēram, Muzikālajā bankā). Nosacīti populārs ir Ivo Grīsniņš-Grīslis, kurš par savu klātbūtni muzikālajā apritē jau trīs gadus atgādina tikai un vienīgi Eirovīzijas kontekstā.
Vēl viena dalībnieku «šķirne» Eirodziesmas finālā – televīzijas šovu sūtņi: Dukuru ģimene (ar palīgiem) jeb Dfamily, Evija Sloka un Elīna Krastiņa - Grence (viņas tango iedvesmotajā dziesmā Look Back at Me Again pat jūtams temperaments!). Jaunas, taču ne pārāk košas krāsas nacionālās atlases finālā ienes nezināmi vārdi – grupas Blitze, Pieneņu vīns/Dandelion Wine, The Secretz un Oksana Ļepska. Šajā kategorijā visdrošāk var justies apvienība Blitze – skatītāji pusfinālā nobalsoja par tās izpildīto nebūt ne izcilo dziesmu Hop, lai apliecinātu mīlestību skaņdarba autoram Mārtiņam Freimanim. 16 gadu vecā dziedātāja Oksana Ļepska pārsteidz ar balss diapazonu pašas komponētajā patētiskajā balādē Live On!. No muzikālā viedokļa interesantāka ir Pieneņu vīna elektroniskā džeza dziesma You Are ar improvizācijas noskaņojumu. Šo kompozīciju var dēvēt par pilnvērtīgu muzikālo darbu.
Tukša šedevru lāde
Ko visiem šiem izpildītājiem nozīmē dalība Eirovīzijas atlasē? Pirmām kārtām – publicitāti tepat Latvijā, sākot no decembra, kad Latvijas Televīzija izziņo pusfinālistu sarakstu, līdz februārim, kad notiek atlases fināls. Visvairāk iegūst uzvarētājs, kurš ir uzmanības centrā līdz pat maijam, kad dodas uz lielo Eirovīziju, taču pēc tam vēl ilgi cenšas atgūt pašpārliecību pēc neveiksmīgā starta – ar neveiksmēm Eirovīzijā, šķiet, jau esam samierinājušies. Eiropiešus jau sen neuzrunā mūsu dziesma un priekšnesums, viņiem pat nav neviena cita iemesla, lai balsotu par valsti Latvija. Mēs katru gadu gaidām panākumus – bezcerīgi. Iedomājieties: ja dziesmas, kas skan nacionālajā atlasē, nespēj kļūt par vietējā mēroga hitiem (varbūt izņemot pirmās vietas ieguvēju), kā ar tik vāju materiālu vispār var cerēt uz atsaucību ārzemēs?!
Tomēr Eirovīzijas atlasē skanošo dziesmu kvalitāte neliecina par mūzikas situāciju Latvijā. Mūzikas dzīve šeit ir pietiekami aktīva un interesanta, te ir daudz talantīgu grupu un solistu, kuri nekad nepieteiksies atlasei šajā konkursā, jo uzskata, ka viņiem ar Eirovīziju nav nekā kopīga. Atlases finālā ir pārāk daudz viduvēju un pārāk maz spožu dziesmu – līdzīga bilance ir katru gadu. Eirodziesma nekad nav bijusi šedevru lāde, un tomēr šķiet, ka Eirovīzija un konkurss Jaunais vilnis pārstāv rafinētu popmūzikas žanru, kurā Latvijas resursi ir gandrīz izsmelti. Pat Raimonds Pauls atzīst, ka vairs neredz vokāli spēcīgus kandidātus, kurus virzīt dalībai Jaunajā vilnī. Taču Eirovīziju nevajag novērtēt par zemu – Latvijas popmūziķiem tā ir reāla un reta iespēja parādīties plašas televīzijas auditorijas priekšā ar savu oriģinālo materiālu, nevis izspēlēt idiotiskas ainas TV šovā, izpildot seno laiku dziesmas. Eirovīzija ir specifisks, tomēr muzikāls notikums, bet vairākums mākslinieku diemžēl pat necenšas šajā formātā pateikt kaut ko individuālu un fascinējošu – viņi mēģina izdabāt skatītājiem ar banālu, haotisku, vecmodīgu priekšnesumu, kas izraisa nevis eiforiju, interesi un smaidu, bet nīgru smīnu otrpus TV ekrānam.