Izrāde ir īpaša ar to, ka pirmo reizi La Scala vēsturē Taīda uzvesta oriģinālajā – franču – valodā. Milānas operteātrī šī mūzika nav skanējusi astoņdesmit gadu – līdz šim Taīda šeit iestudēta tikai vienreiz (itāļu valodā) 1942. gadā, kad pie pults stājās diriģents Džino Marinuci.
Žila Masnē liriskās komēdijas pirmizrāde notika Parīzes Garnjē pilī 1894. gadā, operas libreta pamatā ir Anatola Fransa romāns Taīda. Masnē izsmalcinātā partitūra atbilst literārā pirmavota garam, tā atspoguļo grēcīguma un grēku izpirkšanas dialektiku. Šo stāstu komponists pasniedzis gudrā, eksotiskā un ļoti jutekliskā valodā.
Kurtizāne Taīda (soprāns Marina Rebeka) ir tikpat liktenīga varone kā Dalila, Salome un Manona, viņa kārdina mūku Atanaēlu (amerikāņu baritons Lūkass Mīčems), kurš vēlas glābt Taīdas dvēseli, bet pats viņā iemīlas. Šis ir stāsts par mūsu eksistences un jūtu divējādo dabu, par labo un ļauno, miesu un dvēseli, apsēstību un šķīstību, dzīvi un nāvi. Miesas nāve izraisa gara atdzimšanu, savukārt nelabais atmostas tajos, kuri visskaļāk sludinājuši labestību. Ekstāze, ko finālā piedzīvo Taīda, atgādina sieviešu histērijas stāvokli, ko savos darbos pētījis Zigmunds Freids aptuveni tajā pašā laikā, kad tapis Anatola Fransa romāns.
Taīdas jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir šveiciešu diriģents Lorenco Vioti. Foto – Marko Breša un Rūdijs Amizāno
Taīdas jauniestudējumu Milānā veidojis ekstravagants tandēms – šveiciešu diriģents Lorenco Vioti un franču režisors Olivjē Pī. Katram ir savs cienītāju loks: mūziķu ģimenes atvase 31 gadu vecais Lorenco Vioti ir Nīderlandes Nacionālās operas galvenais diriģents, viņš ir uzstājies ar Berlīnes filharmonijas orķestri, Leipcigas orķestri Gewandhaus un Klīvlendas orķestri. Viņa tēvs Marčello Vioti (1954–2005) 2002. gadā diriģēja Taīdu Venēcijas teātrī La Fenice.
Lorenco Vioti ir ļoti populārs sociālajos tīklos – viņš ir stila un fitnesa ikona, kuram patīk pozēt gan modes dizaineru drēbēs, gan bez tām, jo fiziskā sagatavotība ļauj to darīt.
56 gadus vecais režisors, dramaturgs, aktieris un kabarē mākslinieks Olivjē Pī ir spoža personība Eiropas teātrī, viņš ir vadījis Parīzes Odéon-Théâtre de l’Europe un kopš 2014. gada ir Aviņonas festivāla direktors. Olivjē Pī ir katolis un gejs un savos skatuves darbos konsekventi pievēršas reliģijas un homoerotisma tēmai. Viņa izrādes bieži ieturētas kabarē un kempa estētikā. Tas viss ir jūtams arī Milānas Taīdā, kurā tiek pētīts svētā un profānā, garīguma un erotisma kontrasts. Režisors piepilda izrādi ar literārām (Terencijs, Hrosvita, Dante, Borhess u. c.) un reliģiskām atsaucēm (krustā sišanas un Svētā Antonija kārdināšanas ainas).
Marina Rebeka pārliecinoši iemieso Taīdas metamorfozes un pārtapšanu no kurtizānes par svēto. Foto – Marko Breša un Rūdijs Amizāno
La Scala publikai Latvijas prīma Marina Rebeka ir labi pazīstama – 2020. gada rudenī viņa Milānā ar panākumiem dziedāja Violetu operā Traviata un sniedza solokoncertu. Kritiķi ļoti atzinīgi vērtē dziedātājas vokālo un aktierisko sniegumu Taīdā un norāda, ka Marinas Rebekas raidītā "emociju bulta vienmēr sasniedz mērķi". Viņa pārliecinoši iemieso savas varones metamorfozes un pārtapšanu no kurtizānes par svēto. Iepriekš Taīdas lomu Marina Rebeka atveidojusi Zalcburgas festivālā un Montekarlo operā.
"Šī ir viena no visskaistākajām franču operām, kas izstāsta brīnišķīgu stāstu. Tas ir mīlas stāsts, kurā, kā tas bieži gadās, ir iesaistīti trīs cilvēki. Tas ir stāsts par mūku, prostitūtu un Dievu. Mūks parāda varonei, kā iemīlēt Dievu, savukārt viņa parāda mūkam ceļu uz absolūto mīlestību. Vēstījumā ir akcentētas XIX gadsimtam raksturīgās tēmas – eross un agape, kaisle un ticība. Esmu pārliecināts, ka Taīda joprojām ir labi saprotama – tas ir dziļš darbs, kas ļoti mūsdienīgi atklāj ticības jēdzienu," apgalvo režisors Olivjē Pī. Viņa iestudētās Taīdas pirmizrāde La Scala notika 10. februārī. Operu varēs dzirdēt vēl 25. februārī un 2. martā.
Informācija: teatroallascala.org