Profesors Andris Vecumnieks akcentu licis uz kamermūziku, jo tā ir intīmāka un šim mājās būšanas laikam atbilstošāka. Viņš arī uzskata, ka "kamermūzika mēdz būt sveša terra incognita pasaule daudziem klausītājiem un mūzikas mīļotajiem". Tiesa gan, šim laikam raksturīgas iezīmes var saskatīt arī Izraēlas Filharmoniskā orķestra, Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestra un orķestra Philharmonia koncertprogrammās:
Sera Andrāša Šifa interpretācijas Ludviga van Bēthovena Klaviersonātēm Nr. 30, Nr. 31 un Nr. 32: http://ej.uz/SirAndrasSchiff-RJ20
Bēthovena pēdējās klavieru sonātes ir izaicinājums. Laikmeta stilistiskās anomālijas interpretācijas recepcija ir kvalitātes katalizators kā komponistam, tā arī pianistam un klausītājam. Tomēr pasaules pianisma leģenda Sers Andrāšs Šifs vienmēr sevi ir apliecinājis kā izcilu L. van Bēthovena sarunu biedru saziņā ar klausītāju komponista 250. gades kontekstā.
Vokālās grupas The Kings’s Singers koncertprogramma Atrast harmoniju (Finding harmony): ej.uz/TheKingsSingers-RJ20
Maksimāli plašs un daudzveidīgs repertuārs – no populārās mūzikas līdz akadēmiskās mūzikas hitiem, no sakrālās mūzikas līdz humorpilnām versijām, no spilgta oriģinālrepertuāra līdz izcilām aranžijām, pārlikumiem un adaptācijām. Ansamblis nedzied – tā dalībnieku balsis "spēlē" dažādus mūzikas instrumentus, un klausītājam rodas orķestra skanējuma ilūzija – mānīga, virtuāla, bet patiesi pārliecinoša.
Pianistes Marijas Žoao Pirešas koncertprogramma no Bēthovena un Debisī repertuāra: ej.uz/MariaJoaoPires-RJ20
Mūzikas gardēžiem īpaši pie sirds ies L. van Bēthovena 32. klaviersonātes interpretācijas salīdzinājums. Mūzikas mīļiem – slavenā un ļoti populārā K. Debisī skaņdarbs Mēness gaismā, kas ir nomaskējies "baltais zvirbulis" Bergamas svītas neoklasicisma telpā. Savukārt profesionāļi īpaši novērtēs abas ievērojamākās Bēthovena c moll sonātes kā konceptskatījuma ierāmējumus – klasicisms / neoklasicisms / postklasicisms.
Baritona Matiasa Gernes un pianista Leifa Ūves Andsnesa interpretācija F. Šūberta vokālajam ciklam Ziemas ceļš D. 911: ej.uz/Goerne-Andsnes-RJ20
Ziemas ceļš pārtop par ceļojumu vai precīzāk – klejojumu (Winterreise!, nevis Winterweg! – "ceļš" ir nācis no krieviskā cikla tulkojuma "Зимний путь")! No neziņas uz vēl lielāku neziņu, no bezcerības līdz nāvei.
Šūberta 24 dziesmu cikls ilgst tikpat ilgi cik L. van Bēthovena Devīta simfonija. Tomēr salīdzinājumam vērtīgi apzināties vienu – Bēthovenam uz skatuves atrodas tam laikam milzīgs orķestris, grandiozs koris un četri solisti, kas sumina brīvību, brālību, vienlīdzību un aicina miljonus sadoties rokās, gluži kā Baltijas ceļā 1989. gadā. Taču Šūbertam – tikai divas personas (pats autors un klejojums nāves virzienā), kuras izdzied nenovēršamo ceļu uz Mūžību.
Izraēlas Filharmoniskā orķestra, pianista Sera Andrāša Šifa un diriģenta Lahava Šāni koncertprogramma: ej.uz/IPO-RJ20
Otrā pasaules kara laikā sacerētais apjomīgais piecdaļīgais skaņdarbs, kad komponists atradās piespiedu emigrācijā ASV, ir viens no spilgtākajiem t. s. "pretkara" tēmas skaņdarbiem, kas ir ļoti aktuāls arī šobrīd.
Te – gan skaudrais un patiesais ungāru tautas traģiskās likteņgaitas vēstījums (I, III daļa), gan asprātīgais, humorpilnais "spēlrakstura" tēlojums (II daļa), gan arī ironiski sarkastiskais laikabiedru (D. Šostakoviča) portretējums un parodējums tā laika sociālo un sabiedriski politisko notikumu kontekstā (IV daļa).
Bet pats galvenais – finālā piedāvātais komponista apliecinājums, ka tikai tautas vienotais nacionālais spēks, kas sakņojas tautas dziesmās un dejās, kā arī gara mundrums un izturība spēj pretoties jebkuram ļaunumam, kas apdraud cilvēci gan fiziski, gan morāli.
Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestra, vijolnieka Daniela Lozakoviča un diriģenta Jurija Temirkanova koncertprogramma: ej.uz/SPBPhilharmonia-RJ20
Sākts Pirmā pasaules kara laikā (1916), pabeigts Otrā pasaules kara sākumā (1940), šis skaņdarbs savā dejas žanra metamorfozē ne tikai noslēdz romantisma laika pazaudētās dzimtenes nostaļģijas estētiku ar skaudru un pat ekspresionistisku traģiku, bet arī parāda pasaules mainību un transformāciju tās neprognozējamā ritējumā. Ļaunuma nenovēršamība un bezspēcība tam pretoties šeit izpaužas ar īpašu spēku un iznīcību.
Savukārt A. Ļadova Kikimora (Mazā Raganiņa) un P. Čaikovska Vijoļkoncerts ir impresionisma un romantisma meistardarbi, kas lieliski papildina šo krievu mūzikas zīmē iecentrēto un izturēto koncertu, kurš spilgti parāda Sudraba laikmeta mākslas un radošās inteliģences kolīzijas Krievijas vēsturē 19.-20. gs. mijā.
Orķestra Philharmonia koncertprogrammā iekļautā P. Čaikovska Piektā simfonija: ej.uz/PhilharmoniaOrchestra
P. Čaikovska Piektā simfonija ir mūzika visiem – stāstot par sevi, komponists maksimālā demokrātiskā un visiem saprotamā mūzikas valodā uzrunā visus klausītājus, neatkarīgi no viņu profesionālās kapacitātes. Čaikovska personiskais, individuālais, unikālais stāsts ir universāls un visiem saprotams.
Visas šīs un arī citas festivāla koncertu programmas iespējams klausīties Rīga Jūrmala Spotify kontā.