Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Festivāla Saxophonia recenzija. Robežu paplašināšana

9. starptautiskais festivāls Saxophonia uzrunā ar žanru un stilu daudzveidību un vērā ņemamu latviešu mūzikas jaundarbu ražu

Džezs. Garīgā mūzika ar kori. Drosmīga tembru un ritmu krāsu paletes paplašināšana laikmetīgās mūzikas jaundarbos, un turpat līdzās vācu baroka mūzikas lielmeistara Johana Sebastiāna Baha opusi, kuros saksofoni (Beļģijas Bl!ndman saksofonu kvinteta sniegumā noslēgumkoncertā 22.II) pārvērtās par ērģelēm vai kora balsīm. Viesmūziķi un mūsu pašu Rīgas saksofonu kvartets saplūda ritmiski sinkopētās mūzikas orģijās kopā ar simfonisko orķestri un bigbendu. Tik daudzveidīgs un plašs savā stilu un žanru amplitūdā tagad ir festivāls Saxophonia, kuru saksofonists un pašreizējais J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis aizsāka 1999. gadā kā tobrīd vēl pavisam nelielu, pašu saksofonu izteiksmes iespēju izzināšanā fokusētu kamermūzikas koncertu sēriju. Attīstoties festivāls sasniedzis vērienu un daudzpusību, kas mierīgi ļautu dažu koncertu "aizdot" ikgadējam Garīgās mūzikas festivālam, jaunās mūzikas festivālam Arēna vai ritmiskās mūzikas festivālam Rīgas ritmi, sadarbībā ar to, starp citu, notika divi no šīs ziemas Saxophonia sešiem koncertiem.

Šogad notika jau devītais festivāls Saxophonia. Sešos koncertos visdažādākajās koncertvietās (Lielajā ģildē, Spīķeros, Rīgas Kongresu namā, Sv. Jāņa baznīcā, koncertzālē Rīga) no 12. līdz 22. februārim piedalījās mūziķi no Francijas, Beļģijas, Turcijas, Norvēģijas un Latvijas, ieskaitot Latvijas Radio kori un akadēmisko kori Latvija, Liepājas simfonisko orķestri, Latvijas Radio bigbendu un Arta Sīmaņa izveidoto Rīgas saksofonu kvartetu, kurš jau kopš Saxophonia aizsākumiem ir šī festivāla mugurkauls. Festivāla klausītāji varēja novērtēt vairākus pirmatskaņojumus – Maijas Einfeldes, Jēkaba Jančevska un Jāņa Lūsēna jaundarbus, kā arī jau citur reiz nospēlētu Riharda Dubras un Riharda Zaļupes skaņdarbu pirmatskaņojumus Rīgā. Kā arvien, notika arī jauno saksofonistu, mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņu konkurss.

Piedāvātajā repertuāra bagātībā koncentrēšos uz pirmatskaņojumu ražu. Spilgtākais un negaidītākais pārsteigums visā latviešu komponistu jaundarbu klāstā nu jau vairs ne pirmo reizi izrādījās vēl tikai 24 gadus vecā topošā komponista Jēkaba Jančevska opuss The Button korim, solistēm un trim saksofoniem. Pārsteidzošos, pēkšņos dinamiskos pretnostatījumus jaunais autors sadzirdējis un komponējis Knuta Skujenieka liriskajā, dziļi introvertajā dzejolī, kuru viņš uzrakstījis 1964. gadā, pats fiziski cīnoties par kailo izdzīvošanu padomju soda lēģerī Mordvijā. Jančevskis uzdrošinās uzrunāt ne tikai ar lirismu, bet atraisīt un ekstrēmi izkliegt mūzikā arī to spēku un dzīves drāmu, kas aizslēpti dziļi aiz klusinātajiem vārdiem. Latviešiem netipisko reljefu diriģents Māris Sirmais ar Valsts akadēmisko kori Latvija izcēla skaudri, bez kompromisiem – tā, ka bija jānodreb Sv. Jāņa baznīcas akustikā. Tajā pašā programmā iepriekšparedzamā meistarībā un saviļņojumā uzrunāja garīgās kormūzikas meistara, skaņu arhitekta Riharda Dubras opuss Urbs Jerusalem beata, kurš tapis kāda renovēta dievnama atklāšanai Vācijā.

Maijas Einfeldes Jūras sagša ar Raiņa dzeju altistes Lienes Kļavas, saksofonista Arta Sīmaņa un Sigvarda Kļavas diriģētā Latvijas Radio kora sniegumā festivāla noslēgumā koncertzālē Rīga (22.II) uzrunāja ar izsmalcinātu augstākās kārtas harmoniju, kurā dabiskais, apgaroti telpiskais balsu skanējums balansēja uz elektronisko fantāziju robežas. Viņa to spējusi sasniegt, iztiekot bez pēdējos gados populārās spektrālās mūzikas tehnikas, "parastajā" pamazinātajā skaņkārtā. Sev jaunā garīgajam saturam organiskā mūzikas valodā veselos trīs šai pašai programmai radītos jaundarbos apliecinājies Jānis Lūsēns – izcils stilizētājs, kurš prot dabiski un likumsakarīgi saāķēt mūzikas šodienu un vēsturi, pa jaunam izgaismojot viduslaiku organumu monodijas, seno divbalsību un renesanses ritmus. Par komponistu gribas saukt arī diriģentu Sigvardu Kļavu, kurš festivāla noslēgumkoncerta pirmo daļu iecerējis un sakārtojis kā metaskaņdarbu, pamudinot divus komponistus rakstīt vienam un tam pašam izpildītāju sastāvam, pašā zelta griezuma punktā novietojot J. S. Baha ērģeļopusus Bl!ndman saksofonu ansambļa interpretācijā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja