Latvijas Radio koris, orķestris Sinfonietta Rīga, solisti – Elīna Šimkus (soprāns), Rodrigo Sosa Dal Poco (kontrtenors), Džošua Elikots (tenors), Rinalds Kandalincevs (baritons) un diriģents Kaspars Putniņš atskaņos oratorijas pirmo, piekto un sesto daļu.
Ziemassvētku oratorijas pirmatskaņojums notika divos Leipcigas nozīmīgākajos dievnamos – Sv. Toma un Sv. Nikolaja baznīcā paša komponista vadībā un, saskaņā ar Johana Sebastiana Baha ieceri, ilga vairākas dienas. Tas saistāms ar to, ka katra no oratorijas sešām daļām stāsta par kādu konkrētu notikumu. Tās pirmā daļa izskanēja pirmajos Ziemassvētkos (1734. gada 25. decembrī), otrā un trešā – nākamajās dienās, ceturtā ieskandināja jaunā gada atnākšanu, piektā - gada pirmo svētdienu un sestā kantāte noslēdza šo ciklu, izskanot tieši Zvaigznes dienā (1735. gada 6. janvārī). Domājams, ka šāda atskaņošanas prakse saglabājās līdz pat 19. gadsimtam, kad tika ieviesta tradīcija Ziemassvētku oratoriju uzvest vienā vakarā, un nereti atskaņot nevis visas sešas tās daļas, bet gan īpaši izvēlētu fragmentu izlasi.
Rodrigo Sosa Dal Poco dzimis Meridā, Venecuēlā, deviņu gadu vecumā sācis apgūt klavieru, ģitāras un traversflautas spēli, un pievērsies arī mūzikas teorijas izzināšanai. Jau no agras bērnības par savu lielo kaislību viņš dēvē tieši dziedāšanu. Pusaudža gados Rodrigo pievienojies divām senās mūzikas grupām, debitējot arīdzan kā solists vairākās oratorijās un kamerdarbos. Dziedājis Andu universitātes korī, tur gūstot pirmo pieredzi arī kā diriģenta asistents. 17 gadu vecumā pārcēlies uz Spāniju, lai studētu diriģēšanu, un studijas noslēdzis 2013. gadā Grācā, Austrijā, kur papildinājies pie Johannesa Princa.
Sosas Dal Poco pirmā operloma Eiropā bija Sokrāts Pērsela Didona un Enejs iestudējumā Barselonā, sadarbojoties ar Orquestra Barroca Catalana. Ap to pašu laiku Rodrigo kļuva par ievērojamā senās mūzikas ansambļa Capella Reial de Catalunya mūziķi. Vokālo mākslu ar specializāciju senajā mūzikā viņš studējis Zviedrijā, 2016. gadā absolvējot Suzannas Ridenas klasi. 2018. gadā ieguvis otro maģistra grādu, opermākslu studējot pie Ērika Ormana.
Rodrigo bijis vairāku vokālo konkursu finālists, tostarp 2017. gadā ieguvis 3. vietu Sanmarīno Renatas Tebaldi konkursā un 2. vietu Poznaņas Canticum Gaudium. Saņēmis vairākas stipendijas Zviedrijā, tostarp prestižo Barbro Salenas stipendiju 2018. gadā.
Viņa repertuārs ietver dažādu laikmetu mūziku un operlomu klāsts aptver kā baroka pērles, tā itāļu romantismu, un četrkārt tieši Sosas Dal Poco balsij lomas rakstījuši arī mūsdienu komponisti. Mūziķis koncertējis visā pasaulē un veicis vairākus ieskaņojumus, tostarp klajā nācis Rodrigo soloalbums Pure Haute-contre, kurā mākslinieks atklājas arī kā diriģents.
Studējot Barselonā, viņš nodibināja Jove Cantoria de Barcelona, lai veicinātu mūsdienu katalāņu kormūzikas attīstību. Rodrigo sadarbojies ar vairākiem ievērojamiem Eiropas koriem un ansambļiem. Paralēli tam viņš labprāt improvizē un raksta dažādu žanru mūziku.
Džošua Elikots tiek raksturots kā ar siltu tembru apveltīts liriskais tenors. Spilgta bijusi britu tenora nesenā sadarbība ar Dānijas Karalisko operu, BBC filharmoniķiem un diriģentu Džonu Storgordu, Evanģēlista lomas atveide Baha Jāņa pasijas uzvedumā Ariagas teātrī Spānijā, muzicēšana Lammermūras festivālā, kur līdz ar Britena mūziku viņš atskaņojis Stjuarta Makreja jaundarbu, uzstāšanās Classic FM Live, Hendeļa Mesijas koncerttūre ar The King’s Consort, Monteverdi Vespers interpretācija.
Nozīmīga ir arī Elikota pievēršanās dziesmas žanram. Aizvadītajos gados plašu rezonansi guvis viņa projekts, kurā īpaši atlasītas dziesmas sabalsojas ar tekstiem no vēstulēm, kuras mūziķa onkulis tuviniekiem sūtījis Pirmā pasaules kara laikā. Šosezon tenora uzmanības lokā ir Britena, Hendeļa un Baha lielas formas darbi, kuru interpretācijā viņa radošie ceļi krustojas ar tādiem kolektīviem kā Royal Northern Sinfonia, Capella Cracoviensis un Ņujorkas filharmoniķiem.
Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un koncertu norises vietās.