Autortiesību bezgalības balvu par visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā šogad saņēma trīs dziesmu autori - Renārs Kaupers, Gustavs Butelis, Jānis Jubalts, Māris Mihelsons un Kaspars Roga par dziesmu „Ja tikai uz mani tu paskatītos”, dziesmas „Gan” autori Gvido Linga un Igors Linga un dziesmas „Mēs dzīvojam pasakās” autori Ivo Fomins, Edmunds Aizkalns, Edijs Šnipke, Jānis Lemežis un Roberts Dinters.Autortiesību bezgalības balvu par veiksmīgāko debiju saņem Ivars Makstnieks un Roberts Gobziņš par dziesmu „Savādā”.Autortiesību bezgalības balva pasniegta par mūzikla “Princis un ubaga zēns” ilgstošu un plašu izmantojumu – mūzikla pirmizrāde notika 1968.gada 14.decembrī Liepājas teātrī.Par rokoperas „Lāčplēsis” (pirmizrāde Rīgas Sporta manēžā 1988.gada 23.augustā) atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu Autortiesību bezgalības balvu saņēmis Zigmars Liepiņš un Māra Zālīte.Autortiesību bezgalības balvu ieguvis Raimonds Pauls un Jānis Peters par 1982. gadā Operetes teātrī izveidotās izrādes „Nāc pie puikām!” dziesmu izmantojumu, veidojot Edmunda Ņizjurska stāsta jaunu interpretāciju iestudējumam Latvijas Leļļu teātrī.Komponistam Valdim Zilverim pasniegta Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbu „Paganinissimo” kā publiskajā izpildījumā visvairāk skanējušo akadēmisko darbu. Gundega Šmite Mežaraupa saņem Autortiesību bezgalības balvu par skaņdarbu „Light seeking light” kā ārvalstīs visvairāk skanējušo akadēmisko darbu.Par visvairāk skanējušo tautas dziesmas apdari „Lobs bej puika myusu Jezups” - Autortiesību bezgalības balvu saņem komponists Māris Muktupāvels.Autortiesību bezgalības balva par lugas „Ak, šī jaukā lauku dzīve” plašu izmantojumu, iestudējot to Latvijas amatierteātros, pasniegta Baibai Jukņevičai.Ilmārs Znotiņš saņem Autortiesību bezgalības balvu par fotodarbu izstādīšanu Autoru naktī – 2008, par darbu demonstrēšanu Latvijas Televīzijā, publicēšanu žurnālā „Ievas stāsti”, publicēšanu grāmatās „100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā” un „90 Latvijas gadu”.Gleznotāja Frančeska Kirke Autortiesību bezgalības balvu saņēma par gleznu tālākpārdošanu, kā arī par darbu reprodukciju demonstrēšanu Latvijas Televīzijā un publicēšanu grāmatā „90 Latvijas gadu”.Autortiesību bezgalības balvu par fotodarbu izmantojumu Jaunā Rīgas teātra izrādē „Klusuma skaņas”, izstādīšanu galerijā „Garāža” un reproducēšanu pastkartē, raidīšanu Latvijas Televīzijā, publicēšanu preses izdevumos un Tukuma muzeja rakstu krājumā „Tukuma novada kultūrvēsture” saņem Māra Brašmane. Autortiesību bezgalības balva dibināta 1999. gadā. Balvu nepiešķir žūrija – laureātus nosaka, balstoties uz statistiku, ko nodrošina autoru darbu dažādo lietojuma datorizēta uzskaite.
(papildināta ar foto)