Interneta mūzikas izplatīšanas vietnē bandcamp.com albums seko albumam – uz vākiem parasti ir melnbaltas anonīmu meiteņu fotogrāfijas, kurās nolasāma ironija par daudzu mūsdienu cilvēku viedokli, kas ir un kas nav skaista fotogrāfija. Tāda, ko vienkārša meitene būtu gatava likt kā savu profila bildi sociālajos tīklos vai iepazīšanās portālos, pie CV potenciālajiem darba devējiem vai mākslīgā sarkankoka rāmītī kā naivu cerību pilnu dāvanu savam iemīļotajam, kura acis un rokas viņai saka "jā", bet sirds bēg pa gabalu, jo tā fotogrāfija patiesībā atgādina kadru no šausmu filmas.
Martas asiņu albumiem nav arī nosaukumu – tikai kārtas numuri, un arī nesen iznākušais tiek saukts par Sesto albumu. Tas ir pirmais, kas saražots arī taustāmajā kompaktdiska formātā. Ja neskaita pašu, pašu pirmo, ko grupas līderis un sākotnēji arī vienīgais dalībnieks Filips Derums pats bija sakopējis desmit eksemplāros un 2010. gadā pēc akustiskā koncerta Smiltenē festivālā Tepat ir labi izdalījis. Tagad pirmais veikums dzirdams vienīgi last.fm, jo tolaik tāda bandcamp.com vēl nebija. Tās arī ir vienīgās vietas, ja neskaita dzīvos koncertus, kur grupas dziesmas līdz šim varēja noklausīties, pie viena palasoties, ka Martas asinis patiesībā nemaz nav grupa, bet naudas atmazgāšanas programma, kas nopietni degradē latviešu mūziku. Un tā nav ne patiesība, ne pašironija, bet kas daudz nopietnāks – izaicinājums visam tam, kas notiek latviešu populārajā mūzikā un kāda pašu mājās pret to ir attieksme.
"Nav pareizi, ka mēs maksājam lielus honorārus ārzemju grupām, bet vietējām nē. Kāpēc Anglijā tas rokenrols tik ļoti notiek? Jo viņi paši to kultivē un atbalsta. Tur no ārpuses nemaz nav tik viegli iespraukties, jo viņi zina, ka labākais ir tas, kas notiek pie viņiem. Kad latvieši to sāks apzināties, es domāju, būs daudz labāk. Pie mums savējo atbalstīs tikai tad, ja viņš ir aizbraucis citur, padziedājis angliski un atgriezies," savu skatu uz šovbiznesa aizkulisēm klāsta Filips, kura mūzika itin labi varētu skanēt arī uz festivālu lielajām skatuvēm, bet sarkastiskie dziesmu teksti viņus no vienmēr dzīvespriecīgo pozitīvās un dejojamās popmūzikas izpildītāju pulciņa ātri izgrūstu ārā vai viņi no turienes aizbēgtu paši.
Tik ražīgi kā Filips līdz šim latviešu neatkarīgajā mūzikā ir bijuši vienīgi Māris Šverns un Imants Daksis, bet nu gan viss esot sācis notikt lēnāk, jo grupā viņš vairs nav vienīgais – kopš trešā albuma bungas pastāvīgi grupā spēlē Aigars Valdmanis (abi kopā spēlē arī Bērnības milicijā). Tolaik skanējums kļuva tik līdzīgs The White Stripes, kā vēl nevienam Latvijā. Jā gan, bija tāds pats pieticīgs – tikai bungu, ģitāras, balss - sastāvs savulaik arī Mona De Bo, bet melodiskuma un dziesmu tekstu ziņā Martas asiņu salīdzinājums ar mūsdienu ģēnija Džeka Vaita muzikālajām izpausmēm ir daudz pamatotāks. Pievienojoties trešajam dalībniekam Reinim, kā Filips saka, visambiciozākajam grupas dalībniekam, kura pārziņa ir gan elektronika, gan ģitāra un bass, Filipa melodiskās dziesmas no iepriekšējā garāžroka ātri pārvērtās deju mūzikas hitos, tomēr no šādas mūzikas vairākuma tie atšķiras ar joprojām lieliskiem tekstiem.
Vēl pirms Martas Asinīm Filipam bija grupa Neviens nezin, kuras nosaukums atnācis pats: "Ierakstījām četras dziesmas, studijas vīram bija jāpiefiksē nosaukums un viņš prasa: kā sauc grupu? Grupas ģitārists teica: neviens nezin. Šis: Tiešām? Labs nosaukums. Braucot atpakaļ, es izdomāju, ka ok – tāds nosaukums baigi foršais."
"Par Martas asinīm viena izskaidrojuma nav. Es daudz domāju par nosaukumiem. Gribēju tādu, kam nav garumzīmju, lai e-pastos vai mājaslapā tas nav jāraksta nepareizi. Martas asinis ir tāds bišķiņ satriecošs, tai pašā laikā pancīgs - izklausās pat pēc metālistu grupas nosaukuma. Es arī dzīvoju Martas ielā kādus desmit gadus, Marta man bija viena no pirmajām mīlestībām un ar tādu vārdu no sievietes perspektīvas kādu laiku rakstīju blogā kaut kādas lietas, kas man nepatika meitenēs. Negribēju teikt: man nepatīk, kā dara šī meitene, es iztēlojos, ka es esmu tā meitene un parādīju, kas man nepatīk, kā dara, caur sevi. Bieži vien arī dziesmās labāk nevis pasaku: tu ļoti slikti dari, bet attiecinu to uz sevi, it kā es pats to būtu izdarījis. Un tādā veidā es neaizskaru citus, bet paņemu to uz sevi. Kaut vai dziesmā Tu man patīc savā vienkāršībā ir vārdi: Es vienmēr kavējos, lai pārējie nedomā, ka esmu muļķis. Pats nekavējos nekad, bet kaut kādā vienā brīdī domāju, ka cilvēki, kas kavējas, bieži vien ierodas ar novēlošanos, lai būtu tāda kā svarīguma sajūta. Un es domāju paņemt uz sevi to cita cilvēka identitāti. Nevienu neesmu nosodījis, nokritizējis, bet esmu pievērsis tam uzmanību. Es zinu, ka tas strādā. Un ja es to izdaru – izlaižu caur sevi, tad mani arī tas pēc tam vairs nekaitina," savu slēpto citu cilvēku pamācīšanas paņēmienu ar savu dziesmu palīdzību skaidro Filips.
Reizēm gan viņam pašam esot neērti par kādu savu dziesmu. "Pensionāri ir diezgan riebīga dziesma. Tik sarkastiska, ka negribas to vispār spēlēt. Bišķīt aizvainojoša pensionāriem. Uzskaitītas visas tās pensionāru lietas ļoti zobgalīgi," stāsta Filips. Viņa lielākais hits Skaistie saukļi, kas parasti tiek spēlēts koncertu beigās, radies pašam grūtā brīdī un tādi radošiem cilvēkiem esot vajadzīgi, jo pašapmierināts un laimīgs cilvēks neko jēdzīgu nevar uzrakstīt. "Man tad divdesmit septiņi gadi palika, un kaut kā sajutos baigi vecs, turklāt biju neveiksminieks tajā laikā, neko īsti nedarīju, nebija naudas. Bija pametusi draudzene - viņa teica, ka es esmu niecība. Radošajā ziņā tas, kas vajadzīgs. Es dziedu: mēs esam ļauni, mēs esam jauni, kaut gan es nejutos tai laikā jauns, tāpēc arī dziesmas videoklipā ir salikti veci cilvēki, kas jūtas jauni. Lai būtu kaut kāds šoka un aizvainojuma elements. Jo tas viss, kas tiek rādīts, ir diezgan provokatīvs. Un es zinu, ka kaut kāds tāds periods man atkal stāv priekšā - vēl depresija nav sākusies, jo visu laiku kaut kādas lietas notiek…" atzīstas Filips, un tas nozīmē, ka drīz varam gaidīt daudz labu dziesmu.
Jaunā albuma prezentācijas koncerts notiks Nabaklab 11. decembrī plkst. 21. Turpat pirmo reizi varēs iegādāties arī grupas Martas asinis Sesto albumu, jo, ja piektais ritenis parasti skaitās lieks, ar steigu jāņem ciet sestais.