Dzelzs dūre samta cimdā – mākslinieci raksturojis beļģu laikraksts Le Soir, tēlainajā metaforā ietverot mūziķes vērienu, spēku, mērķtiecību un smalkumu. Jau 16 gadu vecumā Vineta Sareika studēja Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā, vēlāk arī Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā, 2009. gadā kļuva par laureāti prestižajā Karalienes Elizabetes konkursā, kopš 2012. gada ir pirmā vijole izsmalcinātajā Artemis kvartetā. Viņa ir arī spoža soliste, sadarbojas ar orķestriem un, iemājojusi Berlīnē, nu jau trīs gadus pasniedz divās prestižās mūzikas augstskolās Eiropā – Berlīnes Mākslu universitātē un Karalienes Elizabetes kapelā. Gaidāmajā koncertā skanēs Fēliksa Mendelszona Vijoļkoncerts reminorā, Pētera Vaska meditācija Vientuļais eņģelis un Edvarda Grīga Stīgu kvartets. Interesanta nianse – mākslinieki muzicēs, stāvot kājās.
Ko tas maina?
Tas dod papildu impulsu, papildu enerģiju. Mūziķis tādā veidā ir spiests vairāk uzņemties atbildību par notiekošo, par savstarpējo saskaņu. Apsēžoties uz krēsla un atbalstoties pret atzveltni, protams, ir ļoti ērti, bet tas slāpē impulsu, enerģiju. Programmā bez diriģenta katram mūziķim jāuzņemas atbildība par kopspēles rezultātu.
Tomēr atskaņojuma vadītāja būsi tu!
Veselai koncertprogrammai – pirmoreiz. Līdz šim bez diriģenta esmu spēlējusi tikai atsevišķus skaņdarbus, tajā skaitā Vivaldi Gadalaikus. Atsevišķus darbus šādi spēlējām Antverpenes orķestrī tajā laikā, kad biju tā koncertmeistare. Koncertam ar LNSO izvēlējos repertuāru, kuru labi zinu. Spēlēsim orķestra versiju Grīga stīgu kvartetam, kuru esam daudzreiz atskaņojuši Artemis kvartetā. Redzēs, kas no tā sanāks.
Atskaņojuma vadīšana un solistes loma ir dubulta slodze. Kā radās šī ideja?
Pirms pāris gadiem man piezvanīja LNSO galvenais diriģents Andris Poga un ierosināja padomāt par programmu bez diriģenta. Viņš ieminējās, ka tajā varētu būt kāda kvarteta aranžējums stīgu orķestrim. Sākumā bija doma par Šūberta Meitene un nāve, taču vēl nejūtos tik pieredzējusi, lai lielā sastāvā un ļoti ierobežotā laikā panāktu Šūbertam nepieciešamo smalkumu, artikulāciju un dzīvīgumu – Šūberta delikātumam, viņa "mežģīnēm" ir vajadzīgs caurspīdīgums. Ja ir astoņas pirmās vijoles un sešas otrās vijoles, tas vairs nebūs tāds, kā spēlējot kvartetā. Bija jāizvēlas tāds skaņdarbs, kuram orķestra versija varētu kaut ko dot klāt, piešķirt vēl kādu kvalitāti. Manuprāt, šādā aspektā Grīga kvartets ir pareizā izvēle.
Pats komponists teicis, ka Stīgu kvartetā atspoguļojas visa viņa dzīve – no enerģijas un dzīvesspara pilnas jaunības līdz pat spēku izsīkumam un dramatiskiem pavērsieniem. Kopā ar Artemis izpildot oriģinālo kvarteta versiju, mums nereti bija sajūta, ka ar četriem instrumentiem ir ļoti grūti radīt tik pilnīgu un bagātīgu skanējumu, kāds šai mūzikai nepieciešams. Tāpēc es šoreiz ļoti priecājos par papildspēkiem un sadarbībā ar LNSO stīgu grupu mēģināšu orķestrālo sajūtu un skanējumu apvienot ar īstu kamermūzikas pieeju un kopā muzicēšanas prieku. Jau pirmajā mēģinājumā Rīgā sajutu, ka kopā ar kontrabasu skanējums uzreiz ir daudz plašāks.
Šajā programmā kā ēstgribu veicinoša appetizer uzkoda skanēs Fēliksa Mendelszona reminora vijoļkoncerts. Viņš to sarakstījis 13 gadu vecumā, kas, manuprāt, ir pilnīgi fenomenāli. Tomēr šis komponista darbs ir palicis ēnā, jo visi spēlē viņa populāro miminora vijoļkoncertu. Domāju, ka arī lielai daļai orķestra mūziķu tas būs atklājums. Es to daudz spēlēju, mācoties Karalienes Elizabetes kapelā pie Ogistēna Dimē. Neraugoties uz 13 gadu vecumu, ir ļoti oriģinālas kadences, formas izjūta, raksturi un liela brīvības izjūta. Noslēgumā – galvu reibinošs fināls, kur viss ir uz delnas, un nekur nav iespējams paslēpties. Ir arī taktis, kurās jau ieskanas intonācijas no uvertīras Skaistā Meluzīne, citām viņa uvertīrām un simfonijām. No vijolnieku skatpunkta šis skaņdarbs ir ļoti ciets rieksts, pat grūtāks nekā miminora vijoļkoncerts, jo mūzika ir tik vienkārša, frāzes ir tik elementāras, bet tās ir pārliecinoši jāatklāj, distancējoties no tehniskās puses.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 5. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!