6.maijā klajā nāks Intara Busuļa sen gaidītais albums "Kino". Busulis ir visur — vērtē dziedošās zvaigznes, kāpj uz skatuves kopā ar visdažnedažādākajiem izpildītājiem, bet kas slēpjas ir aiz viņa? Jaunā albuma mūzikas autors ir mūzikas aprindās labi zināmais Kārlis Lācis — profesionālis, kas lielākoties izvēlas palikt ēnā.
Ar Kārli Lāci tikšanās laiku sarunāt nav tik vienkārši — tuvojas svētku brīvdienas, kuras viņš grasās pavadīt dažādās aktivitātēs, tomēr vakarpusē tiekamies viņa mājās. Kāpjot pa kāpnēm, Kārlis mūs pārsteidz, brīdinot, ka, iespējams, albuma Kino iznākšana kavēšoties — taču tas nav iemesls atlikt sarunu. Nedaudz neērti ielauzties privātā teritorijā, taču Kārlis pie tā jau pieradis — brīdī, kad fotogrāfs meklē labāko vietu un gaismu, viņš vien nosaka — šajā istabā jau bildē vienmēr. Sarunai gan izvēlamies klusāku stūrīti, kur kņadu nesacels bērni.
Unikāla divvalodība
Sadarboties ar Intaru Busuli Kārlis esot sācis brīdī, kad Intars kļuvis populārs — vismaz tā apgalvo mūziķis. Neilgi pēc tam, kad Busulis uzspīdējis Sony Jazz Stage, pēc tam slavas brīdi piedzīvojis Jaunajā vilnī, radusies doma par albuma izdošanu. "Tas bija jau pirms diviem gadiem," gandrīz pārsteigts konstatē Kārlis. Tā nu lēnā garā strādājuši pie muzikālā materiāla, piesaistījuši dzejnieku Sergeju Timofejevu, kurš radījis dziesmu tekstus — pēc tam dzejnieki tos pielāgojuši latviešu valodas prasībām, dažus vienkārši pārtulkojot, citus uzrakstot gandrīz vai no jauna. Kārlis arī atzīst, ka tagad vairs nedomājot, ka latviešu valoda neesot piemērota dziedāšanai. Strādāt bijis viegli — vispirms tapusi mūzika, vārdi pēc tam, mūziķis atzīst, ka tas ir organiskāk. Taču albums Kino savā ziņā būs unikāls darbs — katrā diskā melodijas būs vienādas, tikai vienā vārdi skanēs latviski, otrā — krievu valodā. Šāds lēmums pieņemts, kad latviešu radiostacijas nav vēlējušās spēlēt dziesmas plašās kaimiņzemes mēlē un izvairījušās pat no Intara Eirovīzijas dziesmas Gonki. Starp citu, šī kompozīcija albumā ir vienīgā, kurai nav alternatīvas otrā valodā.
Medijiem izsūtītajā Kino pieteikumā lepni minēts, ka "albums iecerēts auditorijai no 20 līdz 50 gadiem". Kārlis gan izlabo, ka drīzāk no trīsdesmit — Busulis dzied sarežģītu mūziku. Turklāt viņš brīdina, ka Kino nebūt nav mūzika, ko klusām atskaņot fonā, tas ir albums, kurā jāieklausās.
Jauno muzikālo materiālu plānots atskaņot koncertos Latvijas Nacionālajā operā un Dzintaru koncertzālē, par tūri gan esot pāragri runāt, saka Kārlis Lācis — tam vajagot naudu. Esot arī plāni koncertēt Krievijā.
Var paļauties
"Darbs ar Busuli man bija sirds projekts," saka Kārlis, taču atzīst, ka darāmā viņam netrūkstot — ik decembri skatītāji var doties uz izrādi Kabarē Sapņu fabrikā, kuras tapšana prasa atdevi, jo no jauna jāveido aranžējumi vairāk nekā divas stundas garai muzikālajai programmai. Sarakstīts klavierkoncerts, kas pirmatskaņojumu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri piedzīvos novembrī. Tāpat tapis opuss korim, kurā galveno vokāla partiju dziedās Aija Vītoliņa, kura pazīstama kā Amber. Turpinās darbs pie Lindas Leen jaunā albuma — Kārlis gan piebilst, ka pagaidām esot grūti prognozēt, kas tur galu galā sanāks. Jāstrādā arī pie mūzikas vasarā gaidāmajam koncertam Veltījums tautasdziesmai, ko organizē Raimonds Pauls — tur skanēs pāris tautasdziesmu apdaru, kurām aranžējumu veidojis Kārlis. Protams, neiztrūkstoši ir "rasola vakari" — spēlēšanu privātās ballītēs piemin mūziķis. "Nav tā, ka būtu daudz brīvā laika," atzīstas komponists un skaidro — "Latvijā ir maz cilvēku, kas pārzina akadēmisko mūziku. Ja, piemēram, Busulim gribas koncertu ar simfonisko orķestri, es varu to noorganizēt." Kārļa priekšrocība, iespējams, ir maģistra grāds Mūzikas akadēmijā, turklāt, kā viņš droši apgalvo, "uz mani var paļauties".
Šķiet, Kārlis Lācis ir vai visur, bet retu reizi nokļūst prožektoru gaismās — projekts Time After Time beidzies jau pirms pieciem gadiem, lai arī šīs apvienības mūziķi joprojām dažādās kombinācijās satiekas uz dažādām skatuvēm. Jautāju, vai reizēm nav jānorij rūgtums, kad visus publiskās atzinības laurus plūc citi. "Esmu šādu ceļu izvēlējies," nosaka Kārlis. "Atzinība ir svarīga, taču man svarīgāk, ka manu darbu novērtē mūzikas lauka zinātāji," Kārlis atzīst, ka popularitāte viņam nav būtiska.