Ir operas iestudējumi, kas paliek vēsturē un kļūst par klasiku, taču tādu nav daudz. Režisora Kšištofa Varlikovska Briseles Karaliskajā teātrī La Monnaie/De Munt tapušais Albāna Berga Lulu iestudējums ir šāds darbs – mūsdienu muzikālā teātra leģenda. Tagad skatītājiem atkal ir iespēja – visticamāk, pēdējā – piedzīvot šo izrādi, kas pēc deviņu gadu pauzes ir atgriezusies uz La Monnaie skatuves. Titullomu tāpat kā 2012. gadā notikušajā pirmizrādē atveido unikālā dziedātāja un aktrise Barbara Hanigena. Lulu cikls Briselē turpināsies līdz 18. novembrim.
Rekviēms eņģelim
"Labākā mūzika vienmēr rodas loģikas ekstāzē," teicis XX gadsimta grands Albāns Bergs. Viņa domu savā izrādē turpina Eiropas teātra reformators poļu režisors Kšištofs Varlikovskis. Lulu ir viens no viņa iespaidīgākajiem darbiem operā, kas režisoram uzdāvināja tikšanos ar kanādiešu soprānu Barbaru Hanigenu. Pirms deviņiem gadiem viņi kopā radīja izrādi, kas mainīja priekšstatu par to, kas ir iespējams uz operas skatuves. Viņu Lulu ir pārbaudījums visām jūtām un maņām – gan maigākais glāsts, gan spēcīgākais satricinājums, kas izsit no līdzsvara.
Berga Lulu ir eksistenciāls iekāres valdzinājuma pētījums, un Kšištofs Varlikovskis to interpretē kā rūgtu rekviēmu eņģelim, atsaucoties uz komponista vijoļkoncertu Eņģeļa piemiņai (šis darbs arī ir iekļauts La Monnaie novembra programmā). Eņģeli plosa vainas un nevainības izjūta – emocijas izrādē tiek parādītas un izdzīvotas tieši, lakoniski un ar farsa pieskaņu. Mākslas sabiedrības pārmērīgā ekstravagance. Vientuļas sievietes liktenis pasaulē, kurā dominē vīrieši. Seksuālo tabu pārkāpšana. Flirts ar kino klasiku. Kšištofs Varlikovskis ieved savā vibrējošajā, aktīvajā tēlu, pārdzīvojumu un spriedzes pasaulē, kurā katram skatītājam ir jāmēģina izveidot savu stāstu, jāgūst savas dzīves mācības.
Skrieniet pie viņas
"Tā ir opera! Nē, tas ir balets! Nē, tas ir Brodvejas mūzikls!… Nē!... Tā ir Lulu!" sociālajos tīklos, aicinot uz izrādi, raksta Barbara Hanigena. "Viņa dzied, dejo un spēlē tā, it kā no tā būtu atkarīga viņas dzīve," mākslinieces sniegumu piesaka teātris La Monnaie. Barbara Hanigena nav līdzīga nevienai citai operas māksliniecei, viņai nepiestāv tituls "dīva" vai "primadonna", viņa pārstāv pavisam citu māksliniecisko domāšanu un vērtību kopumu. Barbara Hanigena ir no citas planētas – viņu interesē mūzikas un teātra daba, matērija, atomi un molekulas, kas to veido. Var saukt bezgala daudz pirmā ranga mūsdienu mūzikas autoru, kuri veltījuši viņai savus ciklus un operas. Barbara Hanigena izpaužas kā dziedātāja, diriģente, jauno talantu iedvesmotāja, atbalstītāja un pedagoģe. Ja redzat viņas vārdu uz afišas – ejiet droši, skrieniet, tas būs neaizmirstami, svaigi, oriģināli. Nebūs klišeju, iepriekš zināmu formulu un pārbaudītu atradumu ekspluatācijas.
"Kā man iet?" nesen Lulu mēģinājuma starpbrīdī videointervijā jautāja Barbara Hanigena. "Visticamāk, man ir vairāk zilumu, nekā man šķiet. Jūtos nogurusi, bet esmu pacilātā garastāvoklī. Es izbaudu procesu, mīlu Kšištofu Varlikovski. Kad 2012. gadā gatavojām Lulu pirmizrādi, tā bija mana pirmā tikšanās ar viņu. Darbs ar šo režisoru mani ir pilnībā mainījis – tas ir atvēris piekļuvi kaut kam sevī, ko es pati nebiju zinājusi." Kāpēc Lulu ir tik sarežģīta loma? "Ar ko lai es sāku? Šī partija prasa vokālo disciplīnu. Ir absolūti jāpārvalda sava dziedāšanas tehnika, ir jābūt muzikālajai inteliģencei. Kad opera sākas, vairs nav laika domāt – pat ja apkārt viss jūk un brūk, ir jājūtas stabili."
Soprāns Barbara Hanigena kopā ar režisoru Kšištofu Varlikovski (centrā) un baritonu Bo Skovhusu operas Lulu mēģinājumā Briselē. Foto – Simons van Rompajs
Viss ir jauns
Barbara Hanigena dalās pārdomās par to, kā viņa jūtas, atgriežoties Kšištofa Varlikovska iestudējumā pēc deviņu gadu pauzes: "Daži tēlošanas aspekti atgriežas viegli, bet ir arī tādi fragmenti, kurus neatceros. Šoreiz biju uztraukusies par dejošanu uz puantēm, bet šīs iemaņas ir saglabājušās. Izrāde prasa daudz fiziskās aktivitātes. Tagad man ir piecdesmit. Pirmizrādes laikā man bija 41 gads, un es sevi atbilstoši gatavoju šai lomai un fiziskajai slodzei. Es trenējos, lai sagatavotu savus muskuļus. Mans ķermenis joprojām atceras lomas fizisko zīmējumu un horeogrāfiju – kad Lulu apgriežas kājām gaisā, kad nostājas uz puantēm. Taču tas nebūt nenozīmē, ka visi muskuļi tam ir gatavi un mans ķermenis allaž ir tonusā. Tāpēc man ir jābūt uzmanīgai. Tas, kas visvairāk ir mainījies pagājušajos deviņos gados, ir Lulu rakstura izpratne un dziļums, kā arī lomas zemteksts. Tas ir neticami, ja es tagad domāju par to, kādu jēgu esam ieguldījuši izrādē pirms deviņiem gadiem un kādā pasaulē dzīvojam šodien. Iestudējums atspoguļo visas tēmas, kas pašlaik ir aktuālas un par ko daudz tiek diskutēts. Ne tikai #MeToo, bet arī sieviešu un meiteņu tirdzniecība. Dažreiz man ir jāmaina attieksme pret Lulu – man ir jāļauj sev būt naivākai. Ja saprotu pārāk daudz, man ir grūti spēlēt ar tādu brīvību un vieglumu, kāds šajā izrādē piemīt Lulu."
Barbara Hanigena atklāj, ka izrādes dienā viņai ir rituāls – viņa nedara neko jaunu, neko tādu, ko iepriekš nav darījusi. "Man patiešām ir svarīgi, lai es nepiedzīvotu neko jaunu – ne jaunus restorānus, ne ēdienus, ne cilvēkus. Es ne ar vienu nerunāju. Pavadu dienu ļoti klusu. Stingri ievēroju ēšanas režīmu – ko un kad ēdu. Es gatavoju sev pati. Ēdu kā sportiste. Izpildu stiepšanās vingrinājumus. Rūpīgi un mierīgi pārskatu partitūru. Meditēju. Tas viss vēl pirms došanās uz teātri, kur parasti ierodos agri. Par katru izrādi domāju kā par neaprakstītu lapu. Bieži vien ģērbtuvē pie spoguļa piestiprinu baltu lapu, lai atgādinātu sev, ka viss nāk no šīs skaistās tīrās lapas. Es mēģinu neatkārtot neko no tā, kas izdevies labi, un nepieķerties tam, kas nav izdevies labi. Katru reizi viss ir jauns," savu pieeju darbam raksturo Barbara Hanigena.
2012. gadā Briselē iemūžinātās izrādes Lulu ieraksts ir pieejams DVD (diriģents Pols Deniels). Šoreiz Berga opera skan teātra La Monnaie muzikālā vadītāja Alēna Altinoglu vadībā. Tāpat kā pirms deviņiem gadiem grāfieni Gešvicu dzied austriešu mecosoprāns Nataša Petrinska. Pirmo reizi šajā iestudējumā piedalās vācu tenors Rainers Trosts (mākslinieks), britu tenors Tobijs Spenss (Alva) un dāņu baritons Bo Skovhuss (doktors Šēns un Džeks Uzšķērdējs).
Lulu
Diriģents Alēns Altinoglu, režisors Kšištofs Varlikovskis
Briseles Karaliskajā teātrī La Monnaie/De Munt 14., 16. un 18. novembrī
www.lamonnaie.be