Gustavs Terzens: Kopenhāgena, šķiet, ir labākā vieta kur klajā laist jaunu albumu?!
Kirk Hammet: Jā, tā ir. Kaut gan man personīgi jebkura vieta der, jo albuma iznākšanas datums ir vienāds visā pasaulē. Tas varētu notikt arī Ouklendā, Kalifornijā…(smejas).
G: Es tik un tā domāju, ka tā bija Larsa (Ulriha) ideja (smejas visi…)
KH: (smejas)…jā, zināmā mērā tā ir viņa vaina, ka esam šeit. Skandināvija kopumā ir izdevīga bāze šāda veida pasākumiem, jo viss ir vienlīdz tuvu – kā rietumi tā austrumi.
G: 20. jūlijā Metallica bija Rīgā un Džeimss (Hetfīlds) intervijā uz vietas teica, ka esat mūsu pilsētā tikai uz koncertu un pa nakti nepaliksiet? Kas ir palicis atmiņā no Rīgas?
KH: Publika!!! Lai arī bija redzams, ka uz Rīgu šāda ranga smagās grupas nebrauc bieži, mēs jutāmies simtprocentīgi novērtēti.
Dainis Rijkuris: Ar Metallicu Rīgai ir sava vēsture – jūs divas reizes devāties uz Tallinu un tas ir 300 km no šejienes, un mēs domājām, kad beidzot būsiet pie mums?!!! Un beidzot jūs atbraucāt!!!
KH: Un mēs noteikti Rīgā atgriezīsimies. Jūsu pilsēta ir mūsu tūres pieturvietu sarakstā. Vai tas būs pēc gada, diviem vai četriem, to es pagaidām nevaru apsolīt, jo pagaidām tiek rezervētas arēnas mūsu „Death Magnetic” Eiropes tūrei nākamgad…
G: Lars solīja nākamgad!!!
KH: Viss ir iespējams (smejas…par Larsu)!!!. Es gribētu atgriezties Rīgā, jo publika bija kolosāla. Atceraties – lija lietus un tas Rīgas ļaudīm tikai lika dziedāt skaļāk!! Satriecoši!! ASV šāds variants neietu cauri, pasākums izgāztos…
G: Laikam tāpēc jūs ASV neesat tūrējuši pēdējos četrus gadus!!
KH: (smejas) Jā, laikam tāpēc!
DR: Nu ja...jūsu pirotehnika izžāvēja lietus piles…(smejas). Starp citu, kāpēc neesat tā nopietni braukuši tūrē pa ASV pedējos četrus gadus, bet regulāri pa vasarām esat Eiropā ar vērnienīgiem koncertiem?
KH: Man šķiet, ka Eiropā vispār Metallicu saprot labāk nekā ASV. Eiropā ļaudis saprot, kas pa īstam ir Metallica un ko tā dara. ASV Metallica ir liela heavy metal grupa,bet Eiropā mēs esam kas vairāk nekā tikai grupa, man šķiet, ka šeit tas jau ir dzīvesstils, un to es noteikti vēlos uzsvērt. ASV ļaudis parasti uz mūsu konertiem nāk dzert…jā, it kā jau skaitās baigais metāls…bet Eiropā ļaudis uz koncertiem nāk kā uz svētkiem. Un tas atšķir ASV no Eiropas.
G: Vienīgais, ka šeit nav tik daudz vietu, kur sērfot, tikai Spānija un Portugāle… (Hammets ir fanātisks sērfotājs! Aut.piez.)
KH: …Francijā arī vēl var…
DR: Vai ir kāda būtiska atšķirība tieši starp Eiropas Metallica faniem un ASV Metallica faniem, jo abpus okeānam ir oficiālie fanu klubi?
KH: Cilvēki ir dažādi, līdz ar to atšķiras viņu iesaistīšanās lietās, kas viņiem patīk. Eiropieši ir kaislīgāki kopumā, it sevišķi Metallica fani. ASV tas vairāk saistās ar konkrētu pozu vai ar to kas tieši šobrīd uz neilgu laiku ir modē.
G: Daudzi Metallica fani ir kļuvuši egoistiski. Viņi ļoti sāpīgi uztver pārmaiņas jūsos – frizūras maiņa, kurpju maiņa, galu galā muzikālā mainīšanās – tas viss pēc tam ir zināmā mērā negatīvi atspēlējies. Kā jūs tiekat galā ar fanu egoismu?
KH: Es atzīstu, ka mēs daudz ko darām, kas varētu mūsu fanus aizkaitināt, tomēr tas vairāk saistās ar mūsu pašu garīgo brīvību. Mēs neesam savu fanu cietumnieki vai īpašums. Gan muzikālā, gan privātā ziņā vēlamies darīt kā paši vēlamies. Nav iespējams visiem izpatikt un tas nedrīkst būt mērķis, it īpaši mūzikā…
G: Es redzu, ka saviem solo dēmoniem tu tomēr esi izpaticis pēdējā albumā?!
KH: Spelēt solo partijas atkal ir tik aizraujoši!!! (iepriekšējā ierakstā St.Anger (2003) solo partijas netika iekļautas. Aut.piez.)
G: Pirmajās sešās dziesmās, ko nopublicējāt savā mājas lapā pirms albuma iznākšanas, es sadzirdēju metodiski disonantas harmonijas, kuras iepriekš Metallica skanējumā nav bijušas. Kuram bija ideja spēlēt šādā virzienā?
KH: Tā mēs šobrīd domājam, tā tas skan mūsu galvās. Turklāt pēdējo septiņu gadu laika esmu aizrāvies tieši ar blūza un džeza ģitāras skolu un tajā mūzikā ir ļoti daudz disonanšu un interesantu skaņu kārtu, kuras tagad ir arī manā muzikālajā leksikā. Piemēram, jaunā albuma dziesmā „Judas Kiss” galvenais motīvs ir pilnīga disonanse! Es domāju, ka disonanšu muzikāla iekļaušana norāda uz mūziķa izaugsmi jebkurā gadījumā, jo tās ir precīzi jāspēlē! Arī dziesmā „Cyanide” ir īpatnēja gamma – tas nav ne minors ne mažors – tas ir kaut kas savs, cita jauna muzikālā pakāpe.
G: Cik esmu sekojis Metallica daiļradei un komentāriem no jums pašiem, rodas iespaids, ka jums nekad nekas tā īsti līdz galam nav pa prātam…
KH: Jā, tā ir. Šim albumam es visus solo pārstrādāju trīsreiz, jo nebiju apmierināts ar paveikto. Reiz Riks Rubins (albuma producents) jautāja vai nav gana, vai nu reiz nepietiks kāpt Everestā un es teicu, ka nē…Metallica nedrīkst pieļaut tādu padošanos. Mēs ar Džeimsu šajā ziņā esam ļoti piekasīgi paši sev. Jo galu galā to albumu taču tu klausīsies pēc tam visu savu atlikušo mūžu. Un tieši tāpēc tam ir jābūt labam ierakstam, velns parāvis! F...... LABAM IERAKSTAM!!!