Jaunajā albumā iekļautas trīs Diafonijas, ko koncertzālē Lielais dzintars diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā kopā ar pianisti Elīnu Bērtiņu orķestris ierakstīja vēl nupat, gada sākumā, kā arī Musica Alba un Mūzika simfoniskajam orķestrim.
"Agra Engelmaņa daiļrades lielās zonas ir simfoniskā mūzika un kordziesma, pieskaitīsim vairākus vokāli instrumentālus lieldarbus, kādus instrumentālās kamermūzikas paraugus un pāris ērģeļdarbu. Tas arī viss. Katra skaņa kā nagla iedzīta vienīgajā pareizajā skaņdarba taktī," albuma ievadvārdos raksta mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis. “Agris Engelmanis visu mūžu iet savu vienīgo iespējamo radošo ceļu, nevienam nelīdzinādamies, ne ar vienu nesacenzdamies. Viens no modernistiski ievirzītākajiem Latvijas autoriem. Plašākā nozīmē pagalam nenovērtēts. Pats savas dzīves ietvarā mūža nākumu, liekas, piepildījis un varbūt pat laimīgs.”
Diriģents Atvars Lakstīgala norāda, ka Agris Engelmanis ir Latvijā salīdzinoši maz pazīstams komponists. Protams, profesionālo komponistu, diriģentu un muzikologu vidē Engelmaņa vārds nav svešs, tomēr Latvijas kultūrtelpā šī komponista mūzika tiek atskaņota pārāk maz.
“Turot rokās un šķirstot viņa mūzikas partitūras, manī rodas ļoti dziļa cieņa, jo savā mūzikā Engelmanis atspoguļo ļoti patiesas, sirsnīgas un cilvēcīgas emocijas. Fakts, ka viņš savu mūziku komponēja tikai ar savu iekšējo dzirdi, bez klavieru palīdzības, piedod viņa mūzikai īpašu vērtību,” stāsta Lakstīgala.
“Mēs ļoti mīlam Agra Engelmaņa mūziku, un mūsu ieskatā Dienvidkurzemei ir liela veiksme, īsta liktens dāvana, ka šeit ir dzimusi tāda grandioza komponistu triāde – aizputnieks Pēteris Vasks, priekulnieks Ēriks Ešenvalds un mūsu pašu Agris Engelmanis,” stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis. “Albumā iekļāvām arī koncertzāles Lielais dzintars atklāšanas koncerta pirmo skaņdarbu – Tas, ko tur pirmatskaņoja, ir Engelmaņa Mūzika simfoniskajam orķestrim.”
"Šie mums ir lieli svētki. Kurš spēlēs latviešu mūziku, ja ne mēs paši? Izdevniecības Skani vadītājs Egīls Šēfers vairākkārt ir apliecinājis, ka šie diski ir tilts uz pasauli, jo par mūsu mūziku ļoti daudz interesējas ārzemēs, tāpēc ir milzīgs prieks, ka mēs veicam šo darbu," stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma. “Runājot par tālākiem plāniem – liela intriga ir Agra Engelmaņa Rekviēms, kuru viņš apzināti bija atstājis nepabeigtu. Mēs esam atraduši autoru, kurš to pabeigs, bet tas pagaidām tomēr lai vēl paliek noslēpumā.”
No 1964. līdz 2001. gadam Agris Engelmanis bija Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas un kompozīcijas pasniedzējs. No 1987. līdz 1996. gadam - skolas direktors.
1988. gadā žurnālā Māksla Aija Živitere raksta: “Ir labi, ja cilvēks spēj saskaņot sev nospraustās darbības laukus. Agris Engelmanis - komponists-direktors - to spēj: traģiski skaudri reālās sociālās situācijas novērtē, bikstīgi labvēlīgi - profesionālās mūzikas dzīves norisē, riskanti uzņēmīgi - skolas attīstības virzībā. Viņš ir no tiem, kas pleš (un plēš) robežu "atļauts - neatļauts". Taisnais, kas runā saskaņā ar domām un rīkojas saskaņā ar vārdiem. Kura mākslinieciskā domāšana izpaužas galēji koncentrētās (miniatūrās) formās, savukārt domas piesātinājums prasa simfoniskā skanējuma plašo elpu."
Pirmā diafonija (1972) līdz šim nebija atskaņota. Otrā diafonija (1979) un Trešā diafonija (1996) gan tika spēlēta, bet studijā šis ir pirmieskaņojums. Musica alba (1988) ir salīdzinoši biežāk atskaņots opuss, un tas ieskaņots Liepājas Latviešu biedrības namā 2014. gadā.
Mūzika simfoniskajam orķestrim (1971) ir, visticamāk, pirmais Agra Engelmaņa opuss simfoniskajam orķestrim, kas komponēts Mūzikas akadēmijas absolvēšanas gadā. Šo skaņdarbu kā Liepājas autora līdz šim nezināmu “jaundarbu” Atvars Lakstīgala izvēlējās Liepājas jaunās koncertzāles Lielais dzintars atklāšanas koncertam 2015. gada novembrī, un albumā iekļauta šī koncertatskaņojuma versija. Kā raksta Orests Silabriedis, ticams, ka Mūzika pilnā apjomā līdz tam nebija tikusi spēlēta, tādējādi visa albuma būtība ir likt pamatakmeni Agra Engelmaņa mūzikas pilnvērtīgai un daudzpusīgai atklāšanai un daudzināšanai.
Agra Engelmaņa tuvs draugs un domubiedrs dzejnieks Olafs Gūtmanis raksta: “Ir tādi cilvēki, kuri labāk jūtas ēnā. Vakara mijkrēslī, kad saule norietā, kad iestājas intīma stunda, nodzēšot dienas spilgtos iespaidus, kad vientulība skar vissmagāk un ilgas gūst traģisku nokrāsu. Nevis kliedējot domas un jūtas, bet koncentrējot tās asā un vitālā pārdzīvojumā. Biezē mākoņi debesīs, biezē koki mežā, un ēnas saplūst dziļā un omulīgā tumsā. Un cilvēks atmet no sevis visgarāko ēnu, līdz tā saaužas ar dabas ēnām, līdz cilvēks kļūst nepamanāms kā būtne. Viņš ir iekusis dabā, viņš ir paslēpies no ziņkārīgās gaismas, iegājis naktī. Un tur viņš jūtas vislabāk. Tur atraisās viņa, naktsputna, spārni. Tur sākas lidojums."
Musica Alba pieejama straumēšanas platformās.