Koncerta programmā līdzās skaņdarbiem Ave Maria dzirdēsim arī baroka ārijas un instrumentālus opusus, Ziemassvētku korāļus un tradicionālas melodijas. Ērģeļu stabules būs Diānas Jaunzemes-Portnajas pārziņā. Koncertā piedalīsies arī mūziķi Agnese Kanniņa (vijole) un Jānis Stafeckis (kontrabass).
Koncerts sāksies ar pazīstamo Ziemassvētku dziesmu Ak, tu priecīga. Tās izcelsme saistāma ar 1816. gadu, kad vācu rakstnieks un teologs Johannes Daniels Falks radīja tekstu, kuru viņš apvienoja ar sicīliešu dziesmas melodiju. Savukārt par Es skaistu rozīt’ zinu tapšanas laiku precīzu ziņu nav, taču pirmās liecības par to rodamas 1599. gadā, kad šīs iemīļotās Ziemassvētku dziesmas notis tika publicētas Ķelnē.
Ave Maria tekstu Kamils Sensānss mūzikā tērpis vairākkārt. Skaņdarbi datēti ar atšķirīgiem gadskaitļiem un tonalitātēm. Savukārt Viljama Gomesa kompozīcija Ave Maria plašāku starptautisku rezonansi ieguvusi, lielā mērā pateicoties pasaulslavenajai latviešu dziedātājai Elīnai Garančai, kura to iekļāvusi savā repertuārā un ieskaņojusi albumā Meditation, kas Deutsche Grammophon paspārnē klajā nāca 2014. gadā.
Vladimirs Vavilovs pazīstams kā krievu komponists, ģitāras un lautas spēles meistars. Viņa kompozīcija, kas uzskatāma par vienu no slavenākajiem Ave Maria paraugiem, tapusi ap 1970. gadu.
Melodiskā ārija Caro mio ben ir daudzu dziedātāju repertuārā. Ilgu laiku par šī 18. gadsimtā tapušā skaņdarba autoru tika uzskatīts itāļu komponists, vairāku operu autors Džuzepe Džordāni (1744-1798), taču samērā nesen tās piederība šī neapolieša spalvai tika apšaubīta, kā īsteno kompozīcijas radītāju norādot viņa vecāko brāli Tomazo Džordāni (1730-1806).
Instrumentālā izpildījumā skanēs labi zināmās Ziemassvētku dziesmas Prieks pasaulei un Mazais bundzinieks Jāņa Stafecka apdarē. Koncertā dzirdēsim arī vienu no slavenākajiem Sezāra Franka darbiem – Panis angelicus, kas ir fragments no viņa 1860. gadā komponētās Mesas, kā arī citus skaņdabus.
Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un koncertu norises vietās.