Jau ceturto gadu Rīgas Senās mūzikas centra komanda un Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāla Vivat Curlandia! mūziķi ar nepacietību gaida jūlija trešo nedēļas nogali, lai sniegtu mums aizraujošus piedzīvojumus, kas īpaši harmoniski apvienojas ar vienīgi Bauskas pilij piemītošo unikālo atmosfēru. Festivāls šogad Bauskas pilī, Kultūras centrā un Sv. Gara baznīcā norisināsies 20. un 21. jūlijā. Vērtīgi zināt, ka visos festivāla otrās dienas koncertos un pasākumos ieeja būs bez maksas.
Vēsturiski tērpi, viduslaiku mūzikas instrumenti, XVII gadsimta operas un teātra režija un vairāk nekā 400 gadu senas deju tradīcijas sniegs mūsdienu klausītājam iespēju gluži kā laika mašīnā aizceļot uz aizgājušo gadsimtu ārkārtīgi daudzveidīgo un savdabīgo mūzikas un mākslas pasauli. Festivāla laikā izskanēs 11 viduslaiku, renesanses un agrīnā baroka mūzikas programmas, ko atskaņos mūziķi no Latvijas, Lietuvas, Šveices, Korejas, Austrijas, Spānijas, Itālijas, Krievijas, Nīderlandes un Lielbritānijas. Īpašie viesi – viduslaiku mūzikas grupa Rumorum no Šveices, festivālā jau reiz iepazītie multiinstrumentālisti Eloqventia no Spānijas, kā arī itāļu spožais mecosoprāns Romīna Baso un virtuozais ģitārists Alberto Mesirka.
Festivāla epicentrā – Marko da Galjāno operas La Dafne (1608) uzvedums vēsturiskajā sveču apgaismojumā! Šāda iespēja – festivāla pirmajā vakarā (20. jūlijā plkst. 20) Bauskas kultūras centrā redzēt, dzirdēt un izjust vēsturisku šīs XVII gadsimta sākuma operas uzvedumu sveču gaismā, ar vēsturisko režiju, žestiem un retorisko mūzikas valodu – ir īpašs un patiešām unikāls notikums ne tikai Latvijas vai visu Baltijas valstu, bet arī visas Eiropas senās mūzikas vēsturisko interpretāciju kontekstā.
"Šī ir viena no visagrīnākajām operām vispār, un tā ļoti reti tiek uzvesta. Tā nekad vēl nav skanējusi Latvijā vai kādā citā Baltijas valstī, un droši vien tuvākajā reģionā šogad esam vienīgie, kas šo operu uzved. Protams, burtojot faksimilus, redzam, ka nošu raksts izskatās pavisam citādi nekā šodien. Arī greznie tērpi pustumsā izskatās savādāk. Šī opera par Arkādijas nimfām, ganiem, Apollonu, Veneru un Amoru lieliski raksturo operas attīstību kopumā," stāsta festivāla un arī Dafnes iestudējuma mākslinieciskais vadītājs, diriģents un klavesīnists Māris Kupčs. "Šis ir visagrīnākais operas tips, kādu to ap 1600. gadu izdomāja Džulio Kačīni, Jakopo Peri un Marko da Galjāno, kurš tobrīd bija Mantujas galma komponists. Agrīnajās operās ir maz solistu āriju, bet ir daudzi kori. Personāži runā, izteiksmīgi tēlojot un imitējot grieķu antīko skandēšanas un deklamēšanas stilu." Festivāla programma: www.earlymusic.lv