Lai gan pašmāju grupa Nikto savu debijas albumu ar tādu pašu nosaukumu – Nikto – izlaidusi jau krietnu laiku iepriekš, par to ir vērts runāt atkal – nupat albums, kas pamatoti izpelnījies gan klausītāju, gan kritiķu labvēlīgus vārdus un atzinību (kroga Aptieka 2017. gada visvairāk gaidītais albums; Alternative.lv 2019. gada labākais albums; Austras balvas nominants), nu iznācis arī vinila platē.
Žanrisks mikslis
Viens no pirmajiem aspektiem, kas tiek pamanīts, klausoties albumu (vismaz elektroniski), – tas izklausās ļoti tīrs un sterils. Underground mūzikai (pie kuras pieskaitu arī Nikto, lai gan grupas vokālists un ģitārists Aleksandrs Aleksandrovs intervijā Pieci.lv paudis, ka šāds iedalījums vairs nav aktuāls) tā nav ierasta prakse. Ir sarežģīti spriest, vai tas albumam nāk par labu (drīzāk sliecos uz šo apgalvojumu atbildēt apstiprinoši), taču ne mazāk interesants ir fakts, ka Nikto ir ierakstīts nevis vienu, bet gan divas reizes.
Ja runājam par tik iecienītajiem žanriem, kas albumus un izpildītājus ļauj ievietot kādā noteiktā kastītē, lai klausītājam būtu ērtāk atrast ko līdzīgu, jābilst, ka šis albums ir žanrisks mikslis – tajā ir iespējams saklausīt plašu skaņu spektru no liega postroka līdz eksperimentāli piesātinātam skanējumam, kurā ir sadzirdamas arī avangarda džeza noskaņas un kāda agresīvāka muzikāla izpausme. Ir visai grūti piemeklēt kādu Latvijas grupu, kas skanētu līdzīgi, un to arī nevajag darīt.
To, cik albums ir daudzveidīgs un kompozīcijas cita no citas atšķirīgas, ataino albuma vidusdaļa ar blakus esošajām dziesmām Truba un Nayady. Nav iespējams izcelt arī kādu albuma atslēgas kompozīciju. Bieži vien tas nozīmē, ka ieraksts ir pārlieku vienmuļš, taču Nikto gadījumā viss ir pilnīgi pretēji, proti, albumā ir deviņas dziesmas, kas kopā rada piesātinātu un pilnvērtīgu ainu, taču kompozīcijas ir pašpietiekamas un var dzīvot savu neatkarīgu dzīvi.
Plašuma sajūta
Albums kopumā ir ļoti sabalansēts: katram instrumentam un vokālam ierakstā ir būtiska loma – nekas neizklausās lieki vai fona aizpildīšanai, kā tas mēdz gadīties ar grupām, kurās dalībnieku skaits ir ļoti tuvu tam, lai tiktu rakstīts ar divciparu skaitli. Turklāt gan instrumentu spēle, gan dziedājums – un reizēm arī deklamēšana – ar pauzēm un garajām starpspēlēm rada plašuma sajūtu. Taču nevis tāda plašuma, kas saistās ar neomulības sajūtu, bet gan tāda, kas nav piebāzts ar dažādiem krāmiem, kuri tikai traucē saredzēt (sadzirdēt) būtiskāko.
Lai arī vokāls ir dzidrs un katrs vārds un frāze – skaidri saprotama, balss ierakstā, šķiet, vairāk pilda instrumenta, nevis vēstījuma nodošanas funkcijas, kas to padara pieejamu arī tiem, kuri ar krievu valodu ir uz jūs. Balss spēcīgi rezonē, no pavisam klusiem čukstiem tā vienā mirklī var pārtapt par ļoti spēcīgu un emocionāli piesātinātu dārdu. Ierakstā dzirdamie instrumenti un vokāls savukārt ir labi sabalansēti, tie laiku pa laikam viens otru pārņem, uz brīdi izvirzoties priekšplānā, taču ne pārspīlēti – neviens nevēlas piesavināties lielāko uzmanību, lai izceltos. Visi ir komandas spēlētāji, kā jau grupā pieklājas.
Nikto plati, kā norādīts grupas Facebook lapā, ir iespējams iegādāties, gan rakstot grupai jau pieminētajā vietnē, gan uz e-pastu [email protected], turklāt rīdziniekiem tiek piedāvāts kāds īpašs bonuss – piegādi veiks grupas ģitārists Aleksandrs Aleksandrovs. Plate lieliski iederēsies rudenīgi drēgnajās pievakarēs, kas vairs nav aiz kalniem, tāpēc iesaku pasteigties – visiem droši vien nepietiks.
P. S. Grupai Nikto pavisam nesen iznākusi ne tikai plate, bet arī ieraksts Geist, kurā ir iespējams dzirdēt gan vairāku albumā Nikto iekļauto dziesmu pirmatnējās versijas, gan instrumentālu skaņdarbu, kas albumā nav iekļuvis. To gan meklējiet digitālajos plašumos.