Orķestris no Krievijas tālajiem ziemeļiem, kuros pūš skarbi pirmatnējie Baikāla ezera vēji, pie mums, Latvijā, vēl nav dzirdēts nekad. Tāpēc Irkutskas apgabala filharmonijas Gubernatora simfoniskā orķestra vieskoncerti Dzintaru koncertzālē 26. un 27. augustā ir jaunā festivāla Artissimo īpašā intriga. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šo orķestri no Sibīrijas uz Latviju vedīs latvietis Ilmārs Lapiņš, kurš jau piekto sezonu (kopš 2009. gada) ir tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
Tā sagadījies, ka vienlaikus Sibīrijas lielākajā pilsētā Novosibirskā pie Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta pults (kopš 2012. gada) saimnieko Latvijas jaunā, starptautiski spožā mūzikas zvaigzne Ainārs Rubiķis. Viņa vārdu visā Krievijā īpaši daudzināja šā gada pavasarī, kad viņa un režisores Rēzijas Kalniņas vadībā tapa Leonarda Bernsteina Mesas pirmiestudējums Krievijā. Tas tiešraidē bija skatāms visā Krievijā. Ar interneta starpniecību to varējām vērot arī Latvijā.
Sibīrijas vēriens
Irkutskas apgabala filharmonijas Gubernatora simfoniskais orķestris šogad atzīmē savu 55. gadskārtu. Ilmāra Lapiņa vadībā manāmi audzis gan tā repertuārs, gan radošā kvalitāte. Pat visstingrākie kritiķi atzinuši – orķestris skan īpaši apgaroti. Tas pastāvīgi spēlē festivālos Sijaņije Rossiji, Zvezdi na Baikaļe, Dihaņije Baikala, kā arī koncertējis Vācijā, Šveicē, Japānā, Korejā. Pērn ar lieliem panākumiem uzstājies Maskavā. Irkutskas Gubernatora orķestris sadarbojas ar pazīstamiem diriģentiem un izciliem solistiem – no Sanktpēterburgas Marijas teātra un Krievijas Lielā teātra operzvaigznēm līdz pasaulslaveniem instrumentālistiem, kuru vidū ir klasiskās mūzikas autoritātes čelliste Natālija Šahovska, vijolnieks Vadims Repins, pianists Deniss Macujevs. Arī vijoļmākslas maestrīna Vīnes Mūzikas augstskolas profesore Dora Švarcberga, kura, 1973. gadā emigrējusi no PSRS, strauji kļuva par vienu no spožākajām pasaules zvaigznēm un pie mums būs Maksa Bruha virtuozā Pirmā vijoļkoncerta soliste 26. augusta koncertā.
Process ir abpusējs: irkutskiešus Ilmārs Lapiņš mērķtiecīgi iepazīstina ar izcilajiem Latvijas mūziķiem. Šā gada aprīlī tur klausītāju un orķestra mīlestību iemantojis pianists Vestards Šimkus. Jau divreiz viesojoties Irkutskā, ar orķestri labi sadziedājusies Latvijas Nacionālās operas soliste Liene Kinča – viņa būs 27. augusta vieskoncerta balss Izaka Dunajevska dziesmās no filmām un operetēm. Vēl bez iepriekšminētā Irkutskas orķestris un Ilmārs Lapiņš pirmajā koncertā atskaņos arī klausītāju iemīļoto P. Čaikovska fantāziju uvertīru Romeo un Džuljeta, K. Debisī Fauna diendusu un M. Ravela Bolero, 27. augusta koncertā – Antonīna Dvoržāka Astoto simfoniju.
Baikāla elpa
Krievijā Ilmārs Lapiņš nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Vēl padomjlaikos pabeidzis Ļeņingradas (tagad – Sanktpēterburgas) konservatoriju – profesora Iļjas Musina klasi –, viņš pēc tā laika absolventu sadales norīkojuma aizbraucis strādāt uz Jaroslavļas filharmoniju. "Kad jautāju toreizējam Latvijas PSR kultūras ministram, "biedram" Vladimiram Kaupužam, vai man Latvijā būtu darbs, viņš man atteica: nē, jūs neesat mūsu kadrs, mēs jūs nesūtījām," Ilmārs Lapiņš to joprojām atceras spilgti. Ministrs viņu "atšuvis", lai gan diriģentam Latvijā bijuši piedāvājumi gan no operas (baleta diriģenta vieta), gan konservatorijas (darbs ar studentu orķestri). Tāpēc arī aizbraucis uz Krieviju. Gadu nostrādājis Jaroslavļas filharmonijā, viņš iestājās Maskavas konservatorijas aspirantūrā pie ievērojamā profesora B. Haikina.
Lapiņš ir stažējies arī pie XX gadsimta leģendas maestro Herberta fon Karajana un ir strādājis Krievijas Lielajā teātrī, Krievijas Prokofjeva simfoniskajā orķestrī, vadījis Tatāru operu un Baškīrijas operu, Tomskas filharmonijas un Sverdlovskas filharmonijas simfonisko orķestri. Rietumos viņš vadījis Vīnes Jauno kamerorķestri, sadarbojies ar Vīnes Kameroperu, ar Teatro Filharmonico di Verona Itālijā, ar Belgradas Nacionālo operu un tepat blakus Lietuvā ar Klaipēdas Muzikālo teātri. Mākslinieks ir uzstājies arī Ķīnā un Mongolijā. Viņš ir gan Austrijas goda pilsonis (bijis pat Austrijas Kultūras ministrijas padomnieks Bosnijas un Hercegovinas jautājumos), gan Krievijas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem ir ar viņa gādību Irkutskā notiekošās Vīnes Belvederes operas izpildītāju konkursu pretendentu gadskārtējās reģionālās atlases.
Interesanti, kas diriģentu jau piekto gadu notur tālajā, skarbajā ziemeļu nostūrī orķestrī ar tik neparastu nosaukumu, kurā skan latviešiem vēsturiski netīkamais guberņas vārds? "Tas, ka Krievijā diriģents var pats veidot orķestri un tā repertuāru. Rietumos to visu nosaka t. s. intendanti, kuri ļoti bieži no mūzikas jēdz diezgan maz. Diriģents tur ir tikai "tehniskais izpildītājs". Toties Krievijā es varu darīt to, ko uzskatu par nepieciešamu," priecājas Ilmārs Lapiņš. Izrādās, par Gubernatora orķestri tas nodēvēts, godājot kādreizējo Irkutskas apgabala gubernatoru, mūzikas mīļotāju Juriju Nožikovu, kurš pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad Krievijas ekonomika juka un bruka, atradis iespēju algot orķestra mūziķus no sava fonda. "Viņš ne tikai atbalstīja orķestri, bet arī saglabāja Irkutskā kara lidmašīnu rūpnīcu, kas dod darbu ap 100 000 strādniekiem," I. Lapiņš stāsta par Nožikovu, kurš nu jau mūžībā.
Orķestrī ir daudz ļoti labu jauno mūziķu no dažādām pasaules malām. "Mums ir lielisks, vienkārši fenomenāls obojists Ganbatars Ganbā no Mongolijas, pie mums strādā pasaulē labākās klarnetistes Sabīnes Meieres audzēknis Daņila Jankovskis, kurš pēc studijām Rietumos atgriezās dzimtajā Sibīrijā." Kopš orķestris ir Ilmāra Lapiņa rokās, tas atskaņo daudz tādas mūzikas, kādu agrāk nav spēlējis. Šajos četros gados apgūtas visas četras Roberta Šūmaņa simfonijas, Sergeja Prokofjeva Otrā, Gustava Mālera Trešā, Bohuslava Martinū Ceturtā simfonija. "Nupat nospēlējām krievu mūzikas klasiķa Aleksandra Glazunova Trešo simfoniju, kura vispār Krievijā skanēja tikai ceturto reizi kopš uzrakstīšanas brīža… Ļoti daudz braukājam pa Irkutskas apgabala pilsētām, visur ir pārpildītas zāles."
Diriģents var pamatoti lepoties, ka tagad pēc viņa iniciatīvas Irkutskā katru gadu notiek divas vai pat trīs operizrādes un koncertiestudējumi. Operteātris gan vēl ir tikai ambiciozs nākotnes sapnis, taču jau trešo gadu notiek starptautisks operfestivāls. Tas saucas Dihaņije Baikala un ilgst gandrīz nedēļu, piedāvājot koncertus un operu koncertuzvedumus. Irkutskā maestro ar savu orķestri tā jau atskaņojis Verdi Rigoleto, Rimska-Korsakova Cara līgavu, Vāgnera Klīstošo holandieti, Čaikovska Pīķa dāmu, Ravela Spāņu stundu. Solistus Lapiņš aicina no visas pasaules. Irkutskā pabijuši dziedātāji no Brazīlijas, Austrijas, Lietuvas, Somijas, pastāvīgi brauc no Vīnes. Diriģentam beidzot līdzās orķestrim izdevies nodibināt arī kori – kamerkoris 32 cilvēku sastāvā sāk darbu šogad.
Mans teātris
Preses konferencē Rīgā tincināts, vai piekristu kļūt par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galveno diriģentu, Lapiņš atbildēja, ka "tāds priekšlikums nav izteikts". Ļoti līdzīgi KDi atbildēja arī strauji uzlecošā Latvijas starptautiskā diriģēšanas zvaigzne Ainārs Rubiķis, viņš šovasar Rīgā muzicēja Dziesmu svētku vokālajā koncertā un 18. oktobrī Lielajā ģildē diriģēs programmu, ar kuru Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, vijolniece Baiba Skride, pianists Reinis Zariņš un Valsts akadēmiskais koris Latvija viņa vadībā tad jau būs tikko atklājuši Latvijas dienas Frankfurtē.
Pēc spožās uzvaras Gustava Mālera starptautiskajā jauno diriģentu konkursā (2010) Aināram Rubiķim ir vaļā vērienīgas pasaules karjeras durvis, tomēr arī viņš devis priekšroku pastāvīgam darbam Krievijā, kur 2012. gada janvārī stājās Novosibirskas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra galvenā diriģenta amatā. Un tas nekas, ka ziemas tur tik bargas, ka viņam un visai Bernsteina Mesas iestudētāju radošajai komandai no Latvijas licies, ka dažu minūšu gājumā no dzīvesvietas līdz teātrim aizsals acis. "Es to darīju mūzikas dēļ. Paldies Dievam, Novosibirskā es varu pa īstam nodarboties ar mūziku un muzicēšanu," atzīst Ainārs Rubiķis, kura rokās Novosibirskā ir vēl seši lieli repertuāra iestudējumi: operas Karmena, Bohēma, Traviata, Jevgeņijs Oņegins, baleti Pulčinella, Svētpavasaris.
Rubiķis apsolījis Novosibirskā aizvadīt vēl arī nākamo sezonu. Spārnojot piederības izjūta: "Šis ir mans teātris, mani cilvēki." Mīlestība uz teātri Sarkanajā prospektā, kur sajusta krievu cilvēku atvērtā dvēsele, saukusi atpakaļ pat vistālākajos ceļos, kuri veduši līdz pat debijām ar Losandželosas, Toronto, Melburnas un Honkongas orķestriem. Interesanti, ka turpat Novosibirskā Filharmonijas simfoniskajā orķestrī saimnieko lietuvietis Ģintars Rinkevičs, kurš savulaik bija mūsu operas galvenais diriģents. Savukārt A. Rubiķa bijušais skolotājs Andris Vecumnieks kļuvis par publikas gaidītu bērnu un jaunatnes izglītojošo koncertu diriģentu un stāstnieku. Tāds ir šodienas latviešu un mūsu tuvāko kaimiņu jaunais – veiksmes – ceļš Sibīrijā.
Festivāls Artissimo
Irkutskas apgabala filharmonijas Gubernatora simfoniskais orķestris diriģenta Ilmāra Lapiņa vadībā
Dzintaru koncertzālē 26., 27.VIII plkst. 19
Biļetes Biļešu servisa tīklā Ls 4–25
Informācija www.hbf.lv