gadā aktīvi iekļāvies Latvijas mūzikas dzīvē, balva piešķirta par ieguldījumu latviskas muzikālās vides uzturēšanā ārzemēs un Latvijas evaņģēliski luteriskās mūzikas līmeņa celšanā. Par ilggadēju latviešu mūzikas popularizāciju izcilā sniegumā ar Latviešu mūzikas balvu novērtēts dziedātājas Antras Bigačas veikums. Par ieguldījumu saksofonu mūzikas izkopšanā Latvijā balva piešķirta Artim Sīmanim, kurš ar paša izveidoto, Latvijā pirmo saksofonu kvartetu un arī trio sastāvā kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un jauno soprānu Guntu Davidčuku īpašās programmās (Pārdomu liturģija, Dāvida dziersmas) koncertos visā Latvijā atskaņojis latviešu komponistu mūziku un rosinājis lielu garīgās mūzikas jaundarbu pirmatskaņojumus festivālā Saxophonia.
«Pats galvenais ir, lai mēs neiedomātos, ka mums nav nekā īpaša ko teikt. Mums nav jākopē rietumi. Jāatrod kas jauns, kas nekad nav bijis ne rietumos, ne mūsu zemē,» preses konferencē uzsvēra Andris Vītoliņš, kurš 77 gadu vecumā arvien ir aktīvs un darbīgs.
«Vai dziedam un spēlējam savu mūziku, tas ir pašapziņas jautājums,» uzskata mūzikas zinātnieks Arnolds Klotiņš, pēc kura iniciatīvas pirms trim gadiem uzsākta ikgadēja apbalvošana par veikumu latviešu mūzikas radīšanā un popularizēšanā. Latviešu mūzikas balva nodibināta 2006.gadā lai uzturētu sabiedrībā priekšstatu par latviešu mūziku kā neaizvietojamu nacionālu vērtību. Sēklas naudai darba aizsākšanai A.Klotiņš ziedoja paša saņemto Lielo mūzikas balvu, kas viņam tika piešķirta par Latviešu simfoniskās mūzikas gada rosināšanu. Par Latviešu mūzikas balvas pastāvīgo ģenerālsponsoru kļuva AS UniCredit Bank. Gada balvu — 500 latu naudas prēmiju un oriģinālā gravētu laureāta diplomu laureātiem pasniegs svinīgā koncertā 15.aprīlī Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta Zālē. Pēc tradīcijas, laureāti paši muzicē apbalvošanas koncertā.