Festivāls šogad notika jau sešpadsmito reizi, un noticis katru gadu, neskatoties uz nestabilo situāciju reģionā, arī 2004. gadā, kad notika karš starp Izraēlu un Libānas radikālo islāma organizāciju Hezbullah. Kopš festivāla dibināšanas tajā piedalījušās tādas slavenības kā vijolniekiVadims Repins, Gidons Krēmers, pianists Boriss Berezovskis, Leipcigas stīgu kvartets, Vīnes zēnu koris, vokālā a cappella grupa "King’s Singers" un daudzi citi. Ansamblis "Carion: festivālā atskaņoja A.Vivaldi–J.S.Baha, F.I.Danci, A.Roseti, M.Ravela, P.Hindemita un E.Elgāra mūziku.
Jautāts, vai nebija bīstami doties koncertēt uz šo konfliktu skarto reģionu, Egīls Šēfers pastāstīja: "Iesākumā piedāvājumu uzstāties uztvērām ar aizdomām. Satraucoša bija vairāku Eiropas Savienības vēstniecību paustā oficiālā nostāja, ka pilsoņiem uz šo valsti doties neiesaka, jo pastāvot reāli draudi dzīvībai un veselībai, kā arī varbūtība tikt nolaupītiem. Tomēr bija ļoti grūti pretoties vilinājumam šo valsti apmeklēt, par to dzirdēts tik daudz, bet zināms tik maz. Sazinājāmies ar citiem mūziķiem, kuri piedalījušies iepriekšējos festivālos un noskaidrojām, ka situācija Beirutā ir mierīga. Festivāls tiek organizēts visaugstākajā līmenī un publika ir fantastiski atsaucīga un zinoša. Iedrošināja arī festivāla prezidentes Mirnas Bustani teiktais. “Mūsu mierīgu eksistenci, nemaz nerunājot par normālu kultūras dzīvi, regulāri apdraud konflikta varbūtība, taču par spīti tai, mēs gadu no gada turpinām nodrošināt starptautisku festivālu visaugstākajā līmenī.” Interesanti bijis arī uzzināt, ka Beirutas mūzikas augstskolā mācās teju vai pieci tūkstoši studentu, kas ir neaptverami pilsētai, kas ir tikpat liela kā Rīga! E.Šeferam paskaidrots, ka tik liels mūzikas studentu pieplūdums vērojam tādēļ, ka kara nomocītā jaunatne meklē dzīvē skaisto, patieso un cilvēcīgo, un viņi to atrod mūzikā. Patīkami arī apzināties, ka Libānas valdība, neskatoties uz milzīgajām grūtībām valstī, šādu iespēju pilsoņiem arī sniedz. "Iedomājieties, cilvēki ir gatavi pieciest elektrības padeves traucējumus, kas ir parasta parādība Beirutā, bet neatsakās no iespējas mācīties mūziku savam priekam. Domāju, ka no šī dzīves spara un gaišā skatījuma nākotnē par spīti grūtībām, mēs, latvieši, varētu daudz ko mācīties,” uzskata Egīls Šēfers. Ierodoties Beirutā, viņš pārsteigts atklājis, cik liela šajā islāma zemē ir franču kultūras ietekme. Pat pilsētas ielu nosaukumi rakstīti franču valodā - "rue" un puse no iedzīvotājiem ir kristieši. "Viņi paši šo pilsētu dēvē par Austrumu Parīzi, tā ir kā tilts starp Rietumu un Austrumu pasauli, līdzās mošejām rit dzīve,kas apliecina klasiskās kultūras tradīcijas" E.Šēfers dalās pieredzētajā.
Viņu kopā ar dziedātāju Ilzi Paegli un pianistu Tomu Ostrovski varēs dzirdēt arī koncertos Latvijā: 4.aprīlī Mūrmuižā, 5. aprīlī Baložos, 11. aprīlī plkst.17 Rīgā, Adventistu baznīcā Baznīcas ielā 12 A un 12.aprīlī Igates pilī. Der zināt, ka Adventistu baznīcā nesen iegādātas jaunas "Petroff" koncertklavieres un uzsākta koncertu tradīcija. Tur solokoncertu sniegušas arī pianiste Inese Klotiņa, ērģelniece Kristīne Adamaite, kā arī saksofonista Arta Sīmaņa, K.Adamaites un soprāna Guntas Davidčukas trio, nesen noticis kamermūzikas koncerts.