Lauma Skride. No zila gaisa!
Lauma Skride muzicēs ar jauno Baltijas jauniešu filharmonisko orķestri
"Nekad agrāk nebijām tikušies, taču vienudien tā vienkārši — no zila gaisa! — man piezvanīja slavenais čellists Dāvids Gerings: vai es gribētu spēlēt Bēthovena trīskāršo koncertu kopā ar viņu, dāņu vijolnieku Sērenu Elbeku un jaunu Baltijas jauniešu filharmonisko orķestri tā pirmajā — piedzimšanas — koncertā Rīgā, igauņu diriģenta Kristiana Jervi vadībā? Protams, uzreiz teicu "jā" un, par laimi, arī varēju ieplānot," stāsta pianiste Lauma Skride. Nu viņa ir klāt, lai Lielajā ģildē 4.jūnijā koncertētu kopā ar orķestri, kurā apvienojušies mūzikas augstskolu studenti no visām valstīm ap Baltijas jūru.
"Šodien iepazināmies, tagad ar nepacietību gaidu sastapšanos ar starptautisko orķestri. Ar jauniešu orķestri esmu muzicējusi tikai vienreiz, kad vēl Rīgas Latviešu biedrībā tādā pulcējās topošie Latvijas mūziķi," — saka pianiste, ap deviņiem pirmdienas vakarā atgriežoties no solistu trio pirmā mēģinājuma Mūzikas akadēmijā. Uz to viņa ieradusies taisnā ceļā no lidostas. Arī čemodāns ir tepat, pie augstskolas dežuranta. Lauma izskatās starojoša un veselīgi iedegusi, it kā atgrieztos no atpūtas brauciena. Taču patiesībā viņa cēlusies pussešos no rīta, lai atlidotu no Ķelnes, kuras apkaimē tikko sniegusi kārtējos solo koncertus. Par iedegumu viņa tikai pasmejas — tas nobrūninot ātri, skrienot vai braucot ar divriteni caur Hamburgu, kas nu jau astoņus gadus ir viņas pilsēta. Pirms tik ilga laika viņa pēc Dārziņskolas beigšanas devās studēt uz Hamburgas Mūzikas un drāmas augstskolu.
Vairums pianistu Latvijā jūtas laimīgi, ja nospēlējuši vienu vai divus koncertus gadā. Laumai tas ir mēneša minimums. Ir mēneši, kad sniegti pat 14 koncertu, turklāt ar dažādām programmām un dažādos žanros: gan solo, gan duetā ar Baibu Skridi, gan trio un ar dažnedažādiem orķestriem un diriģentiem. Ko gan viņa gaida ar vislielāko interesi? Un kāpēc? "Dienu, kad šovasar augusta beigās vienā no lielākajām Tokijas koncertzālēm (Santory hall) spēlēšu P.Čaikovska Pirmo klavierkoncertu. To spēlēšu pirmo reizi mūžā. Un tas būs mans pirmais koncerts ar orķestri Tokijā," stāsta Lauma, kura Tokijā pērn jau uzstājusies solovakarā.
"Bet man gribētos, lai kādreiz man būtu trīs mēneši pilnīgi brīvi. Un bez klavierēm," negaidot atzīstas darbīgā pianiste, daudzu starptautisko konkursu laureāte, kuras darbs pērnruden novērtēts arī ar Vācijas vislielāko balvu — Echo Klassik. Balvas vistiešākais efekts ir tas, ka tagad Laumai ir vēl vairāk koncertu piedāvājumu, palielinājusies arī viņai veltītā preses uzmanība. "Tas nozīmē tikai to, ka vēl vairāk jāspēlē, jāmācās arvien jaunas programmas un nekad nedrīkstu uzstāties nesagatavojusies," — bieži koncertturnejās nākas nedēļām ilgi gulēt četras vai piecas stundas diennaktī, regulāri celties piecos no rīta un izturēt līdz koncertam… Brīdī, kad Lauma sapratusi, ka tāda būs visa viņas dzīve, viņa arī uz visiem laikiem tikusi galā ar lampu drudzi, kas agrāk mocījis pirms katras uzstāšanās. "Lai cik dīvaini neizklausītos, vienkārši vienu dienu izdomāju: nav ko bojāt nervus! Tagad ļoti labi zinu, kā sev iestāstīt: nu nav vērts uztraukties! Un, pat ja kaut kas noiet greizi, tās taču nav dzīves beigas! Spēlēt cilvēkiem ir prieks, nevis iemesls bailēm: ak, Dievs, nu kāpēc man šovakar ir koncerts?"
Sapnis par trim brīviem mēnešiem, protams, jāatliek. Ko viņa dara reālajos, īsajos brīvbrīžos? "Kad vien varu, palīdzu māsai Baibai auklēt viņas mazo dēliņu. Dzīvojam kaimiņos un, kad Baiba ir Hamburgā, redzamies katru dienu. Nepacietīgi zvanu: vai drīkst nākt ciemos?" Bez liekas kautrēšanās viņa atzīstas, ka, intensīvi koncertējot pati, ļoti reti paspēj klausīties koncertus. "Bet kad beidzot esmu mājās un man ir brīvs vakars, tad vairs nav nespēju klausīties mūziku. Tad vienkārši gribu klusumu: ne radio, ne televizoru, kura, starp citu, man nemaz nav! Divās brīvās dienās nemaz nezinu, ko darīt. Man tās paiet, cenšoties sevi nomierināt: nu ko es skrienu, kur steidzos?"
Kad nākamreiz Laumu dzirdēsim Latvijā? Pagaidām viņa pati to nezina. Kalendārā, kas ieplānots jau līdz 2010.gadam, attiecīgu ierakstu nav, taču Lauma gatava atsaukties, kad vien būs iespēja. "Visi saka, ka visgrūtāk ir spēlēt mājās, jo te pret savējiem ir ļoti kritiski. Taču man spēlēt Latvijā ļoti patīk un man ir sajūta, ka publika šeit ir ļoti sirsnīga. Mani draugi un bijušie pedagogi jau nenāk mani kritizēt, un, ja kāds nāk ar tādu domu, tad viņš pats ir vainīgs. Tas nav iemesls doties uz koncertu!" — arī pēc astoņu gadu prombūtnes Lauma nav atsvešinājusies.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.