Koncertā skanēs šī gada jubilāra Tālivalža Ķeniņa (1919 - 2008) Koncerts pieciem sitaminstrumentālistiem un simfoniskajam orķestrim, Alfrēda Kalniņa Simfoniskais tēlojums Latvija, Kristapa Pētersona Otrais Liepājas koncerts čellam un simfoniskajam orķestrim un Lindas Leimanes jaundarbs Enantiomorphic Chambers. Uz Lielās ģildes skatuves spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Liepājas Simfoniskais orķestris. Diriģenti – Andris Poga un Gintars Rinkēvičs.
Tālivalža Ķeniņa Koncertu pieciem sitaminstrumentālistiem un simfoniskajam orķestrim atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un sitaminstrumentu ansamblis Perpetuum Ritmico Andra Pogas vadībā.
“Es nemeklēju jaunas lietas mūzikā, es meklēju jaunus ceļus, kā izteikt vecas idejas”, sacījis latviešu modernās mūzikas klasiķis Tālivaldis Ķeniņš, kura dzīves lielākā daļa aizritējusi Kanādā. Viņa daiļrade ietver plašu skaņdarbu klāstu – 8 simfonijas, 12 koncertžanra darbus, 3 kantātes, sacerējumus korim, klaviermūziku, kā arī skaņdarbus dažādiem kameransambļu sastāviem. Komponists bijis Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesors, Toronto universitātes profesora Emeritus titula īpašnieks pēc 32 gadu ilga darba šajā augstskolā un par mūža ieguldījumu saņēmis Lielo mūzikas balvu 2005.
Lindas Leimanes (1989) jaundarbs Enantiomorphic Chambers arī izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā. Skaņdarba rašanos iedvesmojis Roberts Smitsons ar savu tāda paša nosaukuma instalāciju no krāsota tērauda un spoguļiem, kurā vērotājs neredz savu spoguļattēlu to savdabīgā izvietojuma dēļ. “Šis skaņdarbs simfoniskajam orķestrim – quasi korālis ar iekšēji vienādiem attālumiem – savu formu ieguvis Ziemassvētku naktī un slēpj savas stingrās kontūras galēji palēninātā elpā”, saka komponiste.
Liepājas Simfoniskā orķestra atskaņojumā dzirdēsim Alfrēda Kalniņa (1879-1951) Simfonisko tēlojumu Latvija. Kalniņam raksturīga tematika mūzikā ir dzimtenes apdziedāšana, īpaši gleznainas dabas ainas, senatne, tautas likteņgaitas. Alrēda Kalniņa daiļrades pētnieks Arnolds Klotiņš viņu sauc par visražīgāko un daudzpusīgāko 20.gadsimta pirmās puses latviešu komponistu – viņa darbu klāsts sasniedz deviņus simtus.
Kristaps Pētersons ir konceptuālists, taču līdzās idejai mūzika vienmēr ir priekšplānā un konstrukcija tiek piepildīta ar īpašu skaņurakstu. Pētersons studējis kontrabasa spēli un kompozīciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Patlaban Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Kremerata Baltica mūziķis, savulaik koncertu producents.
Kristaps Pētersons par Otro Liepājas koncertu saka: “Pamatuzstādījums ir indivīda spēle ar savu iztēli. Indivīda tēlu personificē soliste, viņas iztēli – orķestris. Skaņdarba struktūra veidota kā skanošu telpu virkne. Izmantoju citstarp trokšņus kā muzikālas skaņas, šajā gadījumā tādas, kas saistās ar koku. Tas nav nekas neparasts laikmetīgajā mūzikā, bet varētu būt nepierasti nepieradinātam klausītājam.”
Otrā Liepājas koncerta soliste būs viena no latviešu izcilākajām čellistēm – soliste, kamermūziķe, Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare - Kristīne Blaumane.
Biļetes uz koncertu Biļešu paradīzes kasēs un bilesuparadize.lv.