Es vēlos cilvēkiem pierādīt, ka sitaminstrumentālists - ikdienas valodā bieži saukts vienkārši par sitēju - nav tikai liela trokšņa taisītājs. Mēs esam mūziķi un spējam raisīt jūtīgas emocijas - saka jaunais, bet jau starptautiski plaši pazīstamais austriešu sitaminstrumentālists Martins Grūbingers, kurš pērn pārsteidza klausītājus Rīgā ar marimbas neprasto, maigi dziedošo skanējumu - gluži kā mūsu Pūt, vējiņi! Šoreiz viņš ieradies muzicēt kamerorķestra Sinfonietta Rīga un Latvijas Koncerti sezonas noslēguma koncertā Lielajā ģildē 30.maijā. Viņš labprāt devās arī uz Ventspilī (28.V) un Cēsīm (29.V), visur iepriecinot klausītājus ar norvēģu mūsdienu komponista Rolfa Vallīna skaņdarba Das war schon - (Tas bija skaisti) savdabīgo, Mocarta radošajā iztēlē smelto mūsdienu skanējumu.
Vai brīnumbērns?
Martins Grūbingers pirmo koncertu sniedza piecu gadu vecumā. Astoņu gadu vecumā viņš uzstājās ar Martina Honeka diriģēto Austrijas filharmonijas jauniešu orķestri. Kad Martinam bija desmit gadu, viņš spēlēja Dariusa Mijo Koncertu sitaminstrumentiem Zalcburgas universitātes zālē. 2000.gadā sāka studijas Zalcburgas Mozarteum un paspējis papildus skoloties dažādu slavenību meistarklasēs. Viņam ir vēl tikai 24 gadi, bet viņa vārds jau spoži mirdz mūzikas pasaulē. Droši vien bija brīnumbērns?
"Dažas avīzes patiešām rakstīja Wunderkind. Bet man tas nepatika. Bieži tie ir vecāku un skolotāju ambīciju upuri, kuri pazaudējuši bērnību. Bet manā gadījumā tā nebija. Bērnībā dzīvojot lauku saimniecībā Zalcburgas tuvumā, es katru dienu vēroju govis, aitas, cūkas, mājputnus un citus dzīvniekus. Kad jau gāju skolā, nelaidu garām nevienu izdevību uzspēlēt futbolu vai slēpot. Tiklīdz atgriezīšos mājās, jau šosvētdien kopā ar draugiem došos kalnos. Man patīk politika, skatos TV, lasu romānus." Pat vingrināšanās desmit stundu dienā neiesloga Grūbingeru tikai un vienīgi mūzikas pasaulē. "Es neesmu tikai mūziķis, es jūtos kā sabiedrības daļa, daudz strādāju ar klausītājiem sociāli nelabvēlīgā vidē. Es nedodos koncertbraucienos tikai spēlēt, paēst, izgulēties un braukt tālāk. Mākslā svarīgs ir vēstījums! Ko es ar to gribu pateikt? Kā uzrunāt jaunus cilvēkus? Mani ļoti interesē, kā cilvēki dzīvo." Viņš jau pirmajā dienā noskaidrojis, cik strauji Latvijā viss kļuvis dārgāks. Bet par jau agri daudz sasniegto, viņš apgalvo, ka izlēmis beigt spēlēt, kad viņam būs 40 gadu! Kāpēc? "Nevēlos turpināt tad, ja jutīšu, ka muskuļi sāk jau atrofēties un es vairs nespēju spēlēt kā jaunībā. Patiesībā man muzicēšanai atlicisi 16 gadu! Pēc tam varbūt studēšu vēsturi."
Sitēji, savienojieties!
M.Grūbingera repertuārā ir jau ap 80 lielu skaņdarbu. Kāds ducis komponēti speciāli viņam. Tagad viņam ir plāns 2011.gadā Vīnes Musikverein nospēlēt Baltijas valstu komponistu opusu pirmatskaņojumu programmu. Pasūtīt divus skaņdarbus no katras valsts - sešus koncertus vienam vakaram! Kāpēc tāda interese par Baltiju? "Es brīnos, kā no tik mazas valsts kā Latvija var nākt tik daudz izcilu mūziķu - Mariss Jansons, Elīna Garanča, Baiba Skride, Pēteris Vasks. Es jūtu, cik interesanta un svaiga ir jūsu mūzika. Patlaban Amerikāņu izdevniecības ļoti uzstājīgi virza pasaulē savus komponistus, taču lieliski komponisti ir arī Austrumeiropā. Trūkst tikai publicitātes. Es īpaši gribu atskaņot tieši šo komponistu mūziku."
2006. gada rudenī Martins Grūbingers pārsteidza publiku ar projektu The Percussive Planet. "Tas bija četras stundas ilgs koncerts Vīnes Musikverein, kura saturs - gan mūzika, gan izpildītājmūziķi - aptvēra visus piecus kontinentus visplašākajā stilu spektrā. Sapulcēju 30 "sitēju" un "pūtēju" no visām pasaules malām, spēlējām gan Eiropas un Ziemeļamarikas akadēmisko mūziku, gan tango, sambu un salsu, afrikāņu bungu un japāņu taiko bungu mūziku, līdz pat rokam un popmūzikai." Nākamgad viņi to atkārtos Grācā, Ķelnes filharmonijā, Amsterdamas Concertgebouw un citviet - visu planētas sitaminstrumentu tradīciju spektrs vienā vakarā!
Vālīšu dziedājums
Tēvs, sitaminstrumentālists Martins Grūbingers seniors, kad dēlam bija četri gadi, ierādījis muzicēšanas pamatus. Bet pirmos mūzikas iespaidus puika guvis Antona Bruknera simfonijās. Neaizmiegot klausījies garās simfonijas? "Vai esat bijusi Austrijas kalnos? Ja kalna virsotnē, 2800 metru virs jūras līmeņa vērsīsiet skatu debesīs, jūs uzreiz izjutīsiet šo mūziku. Es piedzimu rajonā, kur dzīvojuši Antons Brukners un Gustavs Mālers. Dzimtās Austrijas kalnu daba ir dziļi iespaidojusi viņu mūziku.
Grūbingers ne tikai spēlē visdažādākos sitaminstrumentus no mazajām bundziņām līdz timpāniem un marimbai. Tēva mudināts, viņš apguvis arī kontrabasu, čellu, klavieres, flautu un saka: "Manuprāt, ir svarīgi domāt ne tikai par ritmu, bet arī par melodiju. Mēs neesam, tikai trokšņa taisītāji. Mēs esam spējīgi paust jūtas, raisīt izjustas emocijas. Mēs esam nevis sitēji, bet mūziķi! Viena no iespējām to parādīt esot norvēģu mūsdienu komponista Rolfa Vallīna koncerts Tas bija skaisti, kuru viņš spēlē koncertos Latvijā.