Trīsdesmit piecus gadus vecais Igors Levits ir viens no mūsdienu neordinārākajiem izpildītājmāksliniekiem, kurš pārsteidz gan ar savām koncertprogrammām, gan ierakstu projektiem. Igora Levita Tristan ir apjomīgs darbs – albums tiks izdots divos kompaktdiskos un trijās vinila platēs. Tas ir veltīts nakts, mīlestības, nāves, baiļu, ekstāzes, vientulības un grēku izpirkšanas tēmai.
Albumā Igors Levits ir ieskaņojis Riharda Vāgnera, Ferenca Lista, Gustava Mālera un Hansa Vernera Hences mūziku. Centrālais skaņdarbs ir Hences Tristans klavierēm, magnetofona lentēm un orķestrim. Opuss ir iemūžināts kopā ar Leipcigas Gewandhaus orķestri diriģenta Franča Velzera-Mesta vadībā (ieraksts tapis 2019. gada novembrī Leipcigā notikušajos koncertos). Pats XX gadsimta mūzikas grands Hanss Verners Hence (1926–2012) raksturojis Tristanu kā prelūdiju kopumu. Šis ir izsmalcināts hibrīddarbs – tas vienlaikus ir gan koncerts, gan simfonija, gan mūzikas teātra opuss.
Igora Levita albums Tristan tiks izdots divos kompaktdiskos un trijās vinila platēs
Pianista albumā iekļautās kompozīcijas aptver 135 gadu periodu (no 1837. līdz 1973. gadam) un pārstāv ļoti atšķirīgus žanrus. Te ir Lista Mīlas sapnis Nr. 3 un 11. etīde Vakara harmonijas no Transcendentāla atskaņojuma etīdēm, kā arī divas transkripcijas – Vāgnera operas Tristans un Izolde prelūdija (aranžējumu klavierēm veidojis Zoltāns Kočišs) un Adadžo no Mālera 10. simfonijas (aranžējis Ronalds Stīvensons).
Izvēlētais repertuārs liecina, ka Igoru Levitu saista ne tikai meistardarbi, kas sacerēti klavierēm, bet galvenokārt kompozīcijas, kurās viņu interesējošās tematiskās asociācijas atrod vispersoniskāko izpausmi. Jaunajā albumā viņš meklē saikni starp mīlestību, nāvi un mūsu vajadzību pēc glābšanas. Arī iepriekšējos ierakstos pianists ir pievērsies eksistences robežstāvokļiem – nāvei albumā Life (2018) un garīgumam albumā Encounter (2020).
Tomēr Igors Levits precizē: albuma Tristan kontekstā viņa domas griežas ne tik daudz ap mīlestības un nāves tēmu kā tādu, cik ap nakts pieredzi kā tumšu alternatīvu mūsu apzinātajai rīcībai dienā. "Naktij ir tik daudz seju. Tā var signalizēt par patvēruma vietu vai kontroles zaudēšanu, tā nozīmē mīlestību un nāvi, tā ir vieta un laiks, kurā izjūtam savas visdziļākās, paranoiskākās bailes," saka Igors Levits. "Mālera 10. simfonijas Adadžo satur sāpju izvirdumu disonējoša akorda veidā, savukārt Vāgnera Tristans un Izolde vēsta par sava veida emocionālu kodolkatastrofu, turklāt viss svarīgākais šajā stāstā notiek naktī. Arī Hanss Verners Hence sava Tristana tapšanas periodu atcerējās kā murgu un sapņiem līdzīgu halucināciju laiku," piebilst pianists.
Lista noktirni Mīlas sapnis Nr. 3 ir iedvesmojušas Ferdinanda Freiligrāta melanholiskās dzejas rindas. Izmisuma pārņemts ir bijis Mālers, kurš 1910. gada jūlija beigās komponēja 10. simfonijas sākuma daļu, – tajā laikā viņš atklājis, ka sievai ir romāns. Albumu noslēdzošajā Lista etīdē Vakara harmonijas beidzot ir jūtama samierināšanās, kas ir kā pretstats ekstāzei un murgiem, ko piedzīvo nakts ieskautie Vāgnera un Mālera mūzikas uzburtie tēli.
Informācija: www.igor-levit.de