Latvijas mūziķiem, kuri vēlas savu veikumu piedāvāt starptautiskajā tirgū, turpmāk būs iespēja iegūt finansiālu atbalstu no jaundibinātā Mūzikas industrijas attīstības fonda/Latvijas Mūzikas eksporta biroja. To pagājušā gada nogalē izveidoja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sadarbībā ar Latvijas Mūzikas informācijas centru. Galvenais priekšnoteikums - pretendēt uz jaunā fonda atbalstu varēs tās grupas un mūziķi, kuru dalība starptautiskos festivālos un konferencēs jau ir akceptēta ārzemēs, un šīs iespējas sevi piedāvāt ir jāmeklē mūziķiem pašiem.
"Atbalstāmās grupas neizvēlēsies fonds - atlasi veiks ārzemju eksperti tur tajā galā. Tas ir svarīgs punkts, lai kāds nav apvainojies, ka nav ieguvis atbalstu," preses konferencē klubā Piens teica grupas Prāta vētra starptautisko un sabiedrisko attiecību menedžere Guna Zučika.
Līdzekļu piesaiste
Grupai, tās menedžeriem vai ierakstu kompānijai vienkārši aizsūtot fondam savu ierakstu albumu, iegūt fonda atbalstu nevarēs - pirmām kārtām jābūt skaidram biznesa plānam un starptautiskā mērogā ir nopietni jāstrādā pašiem. "Fonds atbalstīs mūziķus, kuri zina, ko ar savu mūziku darīt," uzsvēra LaIPA konsultante Ieva Platpere.
Viena no mūzikas eksporta biroja funkcijām būs arī vienotas datubāzes izveide, kur starptautisku festivālu organizatori un ierakstu kompānijas ārvalstīs varēs uzzināt par Latvijas māksliniekiem un mūzikas tirgu.
Par fonda budžetu pagaidām runāt esot pāragri, atzina organizācijas izpilddirektore Agnese Cimuška: "Pašlaik fonda prioritārais darbības virziens ir papilds finansējuma piesaiste, piesakoties projektu finansēšanas programmām. Pagaidām mums ir tikai neliels finansējums Ls 3000, ko piešķīra Kultūras ministrija fonda darbības uzsākšanai." Fonds māksliniekiem palīdzēs piesaistīt līdzekļus no dažādiem avotiem un darbosies kā koordinators.
Ministres prieks
Klātesošā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, paužot prieku par fonda izveidi, vērsa uzmanību uz to, ka tikai 30 procenti no LaIPA ieņemtās naudas par mūzikas atskaņošanu radiostacijās un televīzijās paliek Latvijā, jo pārējais aiziet šajos elektroniskajos medijos dominējošajiem ārzemju mūziķiem.
"Aizbraucot uz Franciju vai Itāliju un ieslēdzot radio un televīziju, vide ir franciska vai itāliska, bet kāpēc pie mums tā nav? No radiostaciju programmu direktoriem esmu dzirdējis, ka latviešu mūzika nav pietiekami laba, tāpēc ir jāuzlabo kvalitāte, un tam ir vajadzīgi līdzekļi," praktisks bija LaIPA valdes loceklis un Latvijas Mūzikas industrijas attīstības fonda/Latvijas Mūzikas eksporta biroja valdes loceklis Arvīds Mūrnieks. Tuvākajā LaIPA biedru kopsapulcē tiks pieņemts lēmums par procentuālo apjomu, kādu LaIPA novirzīs Latvijas Mūzikas eksporta fonda darbībai.
Ledus ir sakustējies
Viens no ceļiem, kā sniegt atbalstu Latvijas mūziķiem, ir veicināt viņu paveiktā nokļūšanu ārzemēs, atzīmēja kultūras ministre: "Piemēru varam meklēt tepat kaimiņos: pirms četriem gadiem nodibināta mūzikas eksporta padome Igaunijā, un Igaunijas mūzikas eksports šajā laikā jau četrkāršojies. Arī pie mums radošo industriju eksporta ledus ir sakustējies - šogad pirmo reizi Valsts kultūrkapitāla fondā ir 100 000 latu tikai radošajām industrijām, tātad mūziķi ar saviem biznesa projektiem var nākt un piedalīties."
Ierakstu kompānijas I Love You Records vadītājs Bruno Roze un grupas Instrumenti menedžere Līva Pētersone atzina, ka piedalīšanās starptautiskos festivālos un konferencēs līdz šim ir bijis privāts bizness, kas prasa lielus ieguldījumus, kaut arī tā ir Latvijas vārda nešana pasaulē.
"Lai arī cik grandiozs tu būtu mājās, aizbraucot kaut kur tālu pasaulē, tu esi viens no trim simtiem tajā milzu festivālā, tāpēc es būtu ļoti priecīga, ka ar jaunā eksporta biroja atbalstu izveidosies tāda kā mūsu mūziķu komūna, lai varam visi sadoties rokās un pierādīt, cik esam varoši un forši," cerību pauda Līva Pētersone.