Veselības stāvoklis diemžēl neatļāva Danielam Barenboimam nosvinēt dzimšanas dienu, kā viņš sākotnēji bija vēlējies, taču arī neklātienē mākslinieku godina visā pasaulē. Daniela Barenboima pēdējie koncerti notika šovasar Zalcburgas festivālā, pēc tam uz nenoteiktu laiku viņš bija spiests atcelt visas nākamās uzstāšanās, kā iemeslu minot "nopietnu neiroloģisko stāvokli".
Vissāpīgāk diriģentam bija šķirties no Riharda Vāgnera Nībelunga gredzena pirmizrādes Berlīnes Valsts operā oktobrī un novembrī – šis monumentālais darbs bija iecerēts kā jubilejas svinību kronis. Daniels Barenboims ļoti cer, ka tomēr varēs atsākt radošo darbību. Vairākas desmitgades viņš ir bijis viens no aktīvākajiem pianistiem, diriģentiem un jauno mūziķu iedvesmotājiem, taču šogad slimības ir apturējušas mākslinieka ierasto dzīves un darba ritmu.
Daniels Barenboims ir dzimis 1942. gadā ebreju ģimenē Buenosairesā, savu pirmo publisko koncertu pie klavierēm viņš sniedza septiņu gadu vecumā. 1952. gadā ģimene pārcēlās uz Izraēlu. Desmit gadu vecumā Daniels Barenboims debitēja Vīnē un Romā, drīz pēc tam – Parīzē, Londonā un Ņujorkā. Vienpadsmit gadu vecumā viņš piedalījās Igora Markeviča diriģēšanas meistarklasēs Zalcburgā, vēlāk Parīzē studēja harmoniju un kompozīciju pie Nadjas Bulanžē. Kā diriģents viņš debitēja 1967. gadā Londonā pie Philharmonia Orchestra pults. Kopš tā laika Daniels Barenboims ir sadarbojies ar labākajiem orķestriem pasaulē. Viņš ir bijis Parīzes orķestra galvenais diriģents, Čikāgas simfoniskā orķestra un Milānas Teatro alla Scala muzikālais vadītājs. Operu viņš sāka diriģēt 1973. gadā Edinburgas festivālā un kopš 1981. gada gandrīz divas desmitgades regulāri ir diriģējis Vāgnera operas Baireitas festivālā.
Kopš 1992. gada Daniels Barenboims ieņem Berlīnes Valsts operas muzikālā vadītāja amatu, astoņus gadus vēlāk operas orķestris – Berlīnes Valsts kapela – piešķīra viņam sava galvenā diriģenta titulu uz mūžu. Maestro Barenboima vadībā Berlīnes Valsts kapela ne tikai ir nostiprinājusi savas pozīcijas operas repertuārā, bet arī kļuvusi par vienu no labākajiem simfoniskajiem orķestriem pasaulē – orķestris spilgti izpaužas klasicisma, romantisma, XX un XXI gadsimta repertuārā. Kopā ar Berlīnes Valsts kapelu Daniels Barenboims ir sniedzis 760 operas un baleta izrāžu un vairāk nekā 850 koncertu. Vairāk nekā 450 no šīm izrādēm un koncertiem ir notikuši viesizrādēs 80 pilsētās un aptuveni 100 teātros un koncertzālēs.
Daniels Barenboims ir īstenojis daudzus sociāli nozīmīgus projektus. 1999. gadā kopā ar savu domubiedru palestīniešu pētnieku un intelektuāli Edvardu Saidu viņš nodibināja orķestri West-Eastern Divan, kurā spēlē jaunie mūziķi no Izraēlas, Palestīnas un citām Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm. Uz orķestra bāzes Berlīnē tika izveidota Barenboima – Saida akadēmija, kas piedāvā mūzikas un humanitāro izglītību. Akadēmija darbojas vienā ēkā ar Pjēra Bulēza koncertzāli, ko projektējis tuvs Daniela Barenboima draugs arhitekts Frenks Gērijs. Šī ir viena no vispopulārākajām kamermūzikas telpām Berlīnē.
Daniels Barenboims ir mūzikas titāns un autoritāte, kuras viedoklī ieklausās lielvalstu līderi, politiķi un ierēdņi, no kuriem ir atkarīga lēmumu pieņemšana. Viņš allaž ir spējis pierādīt gan savu ideju dzīvotspēju un nozīmīgumu, gan nepieciešamību ieguldīt līdzekļus to īstenošanā.
Paralēli visām šīm aktivitātēm Daniels Barenboims ir atvēlējis laiku kamermūzikai, aizrautīgi spēlējis gan ar kolēģiem superzvaigznēm, gan ar mūziķiem, kuri tikai sāk karjeru. Visneaizmirstamākos koncertus Daniels Barenboims ir sniedzis ar savu ilggadējo cīņubiedri pianisti Martu Argerihu. Neviens mūzikas cienītājs nespēj pieļaut domu, ka šī maģija, kas dzimst koncertā, kad divi ģēniji, kādreizējie brīnumbērni no Buenosairesas, spēlē četrrocīgi, nekad vairs neatkārtosies, tāpēc visi novēl Danielam Barenboimam jubilejā stipru veselību.