"Līdz šim mums bija tikai dažas Vīgnera fotogrāfijas, kuras bija ienākušas ar citu personu arhīviem. Kad gribējām veidot maestro simtgades izstādi, trūka materiālu, tāpēc izstāde izpalika. Tagad ļoti vispusīgi redzam viņa dzīvi visās darbības jomās – pat tādās, par kurām līdz šim nezinājām. Ir ļoti daudz jaunatklājumu. Pētniekiem milzīgs darba lauks," stāsta RMM mākslas eksperte Inese Žune.
Diriģents, komponists un pedagogs Leonīds Vīgners (1906–2001) ir unikāla personība latviešu mūzikas vēsturē. Arī viena no šerpākajām. Absolvējis Latvijas Konservatoriju trijās specialitātēs (kompozīcijas teorija, ērģeles, simfoniskā orķestra diriģēšana), papildinājies pie Fēliksa Veingartnera Bāzelē. Bijis diriģents Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, koru vadītājs, Latvijas Vispārējo un reģionālo dziesmu svētku un dziesmu dienu virsdiriģents, Konservatorijas pedagogs.
Plašajā kolekcijā līdzās liecībām par pašu Leonīdu Vīgneru un Vīgneru dzimtu daudzi materiāli vēstī arī par kultūras vidi un notikumiem Latvijā dažādos laikos, kā arī atspoguļo maestro sadarbību un saraksti ar Leo Blehu, Dmitriju Šostakoviču, Gustavu Ernesaksu un citiem ievērojamiem mūziķiem. Kolekcija pakāpeniski tiek apstrādāta un iekļauta muzeja krājumā, lai būtu pieejama pētniekiem un interesentiem.
Šis gadījums ir unikāls Latvijas mūzikas vēsturē, jo Leonīds Vīgners vienā dzīvoklī Bruņinieku ielā 22-15 nodzīvoja 62 gadus – no 1939. gada līdz savai nāvei 2001. gadā. Tur nav notikuši nekādi postījumi vai kratīšanas, tāpēc saglabājies ļoti bagātīgs kultūras mantojums. Tas liecina par dzīvi cauri laikiem. Mākslas eksperts Dzintars Gilba stāsta, ka guvumā ir pat lauru vainags, kuru Leonīdam Vīgneram dāvināja 50 gadu jubilejas koncertā 1956. gadā Universitātes aulā. "Tas visu laiku karājies dzīvoklī pie sienas, un lapas nav nobirušas! Un kad viņš šo koncertu rīkoja? 18. novembrī! Programmā bija Mocarta Rekviēms un Bēthovena 9. simfonija, un ieeja tikai ar ielūgumiem," Gilba palepojas, ka muzeja rīcībā nonācis arī ielūguma viltojums – rūpīgs atdarinājums ar krāsu zīmuļiem. Zīmīgajā 18. novembrī vēl 1947. gadā dziedātāja Ida Gruzdiņa dāvinājusi "mūsu izcilajam talantam Leonīdam Vīgneram" Staļina grāmatu Ļeņinisma jautājumi.
"Zinot abu mākslinieku nacionālo nostāju, šis ir smalks jociņš," norāda Gilba, atgādinot kādā Dziesmu svētku mēģinājumā kopkorim Vīgnera skaļi teikto: "Dziedāsim mūsu lielo bēdu stāstu Nas voļa Staļina vela (Mūs vadīja Staļina griba)."
Visu Ineses Lūsiņas rakstu par leģendāro diriģentu Leonīdu Vīgneru lasiet 9. novembra laikraktā Diena!