Tehniski izsmalcināti un iedvesmoti»“ – tā prese vērtēts visā pasaulē pazīstamais Arditti kvartets, viens no toņa noteicējiem mūsdienu kamermūzikā. Pārvērtēt vijolnieka, savulaik Londonas simfoniskā orķestra otrā koncertmeistara Ērvina Arditti 1974.gadā dibinātā un viņa vārdā nosauktā stīgu kvarteta ietekmi uz mūzikas vēstures attīstību būtu grūti: šai izcilajai mūziķu grupai veltīto jaundarbu skaits jau sen krietni pārsniedz simta robežu, viņu ieskaņoto albumu daudzums jau tuvojas otrajam simtam, viņi uzstājas nozīmīgākajos laikmetīgās mūzikas festivālos visā pasaulē un ir novērtēti ar daudziem atzinības apliecinājumiem. Ne mazāk svarīgas un ietekmīgas par koncertiem ir viņu sniegtās meistarklases, tostarp darbošanās Darmštates laikmetīgās mūzikas vasaras kursos no 1982. līdz 1996. Gadam. Arditti kvarteta gatavība eksperimentēt un ieinteresētība ciešā sadarbībā ar skaņražiem ir pamats viņu apjomīgajam un daudzveidīgajam repertuāram. Tajā rodamas arī sadaļas Kvartets un orķestris, Trio, Plus vai mīnuss. Viņi uzstājas ne tikai koncertzālēs, bet visneiedomājamākajos spēles laukumos — reiz pat četros helikopteros lidojot virs Amsterdamas, atskaņojuši Karlheinca Štokhauzena Helikopteru kvartetu… Šodien kvartetā kopā ar tā dibinātāju spēlē vijolnieks Ašots Sarkisjans, altists Ralfs Ēlerss un čellists Lukass Felss.Līdzās franču komponista Paskāla Dusapēna (Franko Donatoni un Janna Ksenaka audzēkņa) mikrotonāli grafiskajam, īru rakstnieka Semjuela Beketa noveles Mersjē un Kamjē iedvesmotajam 5. Stīgu kvartetam, provocējošā jaunas mūzikas situācijas radītāja, t.s. instrumentālās konkrētās mūzikas pamatlicēja, vācieša Helmuta Lahenmaņa trokšņainajam 3.stīgu kvartetam Grido (itāliski — Kliedziens) un angļu skaņraža Džonatana Hārvija 4. Kvartetam, ko viņš iecerējis kā kosmisku, meditatīvu ceļojumu stīgu instrumentiem un elektronikai (skaņu apstrādei un pārraidei real-time režīmā IRCAM programmā SPAT), skanēs jaunās latviešu komponistes Santas Ratnieces 2005.gadā tapušais opuss Alvéoles (Medus šūnas). Autore mūzikā tvērusi medus dažādās krāsas, faktūras un garšas. «Pamatideja ir sataustīt medus būtību, kas ir staipīga un lipīga kā saliedēta stīgu instrumentu spēle. Par Alvéoles formas pamatu ņemta sešstūra medus šūnas forma.» Tāpēc skaņdarbs veidojas sešos posmos, mūzikā rādot gan šūnu saskari, gan dažādus medus veidus, sākot no pavisam gaiša, caurspīdīga ziedu medus un beidzot ar tumši piesātinātu meža medu un medus kristalizēšanos.Biļetes 5, 7 un 10 Ls. Biļešu paradīzes kasēs un IT.
Papildināta: mūzikas festivālā Arēna koncertēs stīgu kvartets Arditti
Jau otro reizi viesojoties Rīgā, leģendārais britu stīgu kvartets Arditti Festivāla Arēna koncertā Melngalvju namā pirmdien, 3.novembrī plkst.19 izpaudīsies izsmalcinātā, speciāli tam radītā laikmetīgās mūzikas programmā, kurā ir arī latviešu komponistes Santas Ratnieces darbs. «Ar satriecošu virtuozitāti un drosmi Arditti kvartets nu jau vairāk nekā gadsimta ceturksni turpina uzlūkot mūziku kā kaut ko izšķiroši svarīgu un bezgala pārsteidzošu» un «Arditti mūziķi ar pāris lociņa vilcieniem spēj pateikt vairāk, nekā reizumis vesels koncerts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.