Ikgadējā Lielās mūzikas balvas (LMB) pasniegšanas un mūziķu veikuma godināšanas koncertceremonijā, kas otrdien, 12. martā, notika Latvijas Nacionālajā operā, tika paziņoti un apbalvoti laureāti astoņās kategorijās.
Šis valsts augstākais apbalvojums mūzikā tika iedibināts pirms 30 gadiem – 1993. gadā – pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula ierosmes. Kopš 1996. gada LMB mājvieta ir Latvijas Nacionālā opera. Laureāti saņem Armanda Jēkabsona darinātu sudraba statueti un naudas prēmiju. LMB pasniegšanas ceremoniju ar Kultūras ministrijas atbalstu rīko VSIA Latvijas koncerti. Balvu pasniegšanas ceremonijas tiešraidi varēja klausīties Latvijas Radio 3. programmā Klasika, ar laika nobīdi to atspoguļoja arī LTV1.
Plašs diapazons
Arī šogad laureātu apbalvošana izvērtās par īstiem mūzikas svētkiem, lai gan šoreiz tie notika ļoti nepatīkama skandāla ēnā, kas atklātībā izgaismojis vairāku Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (LVLMA) mācībspēku sistemātisko seksuālo vardarbību pret augstskolas studentiem un diemžēl vienlaikus arī grauj Latvijas vienīgās mūzikas augstskolas un visas mūzikas vides prestižu sabiedrības acīs.
LMB koncertceremonija mums atgādināja, ka Latvijas mūziķu, tostarp Latvijas Mūzikas akadēmijā izglītību guvušo mākslinieku, veikums ir izcils un spilgts. Ne velti tas jau daudzus gadus ir pelnīti apbrīnots arī ārpus Latvijas. Tāpēc simboliski, ka ceremonijas sākumā kā pirmajai balva tika pasniegta Gada jaunajai māksliniecei – dziedātājai Katrīnai Paulai Felsbergai, bet turpat līdzās – abiem vecmeistariem: komponistam Vilnim Šmīdbergam un pianistam, LVLMA emeritētajam profesoram Arnim Zandmanim, kurš šobrīd atrodas ārpus Latvijas un komunicēja ar publiku iepriekš videouzrunā.
"Cilvēki, kurus esmu satikusi savā ceļā, ir īstie, un es viņus esmu satikusi īstajā laikā. Patlaban pasaulē notiek ļoti nepatīkamas, ļaunas, haosa pilnas lietas. Mūziķiem ir ļoti liels spēks sniegt patvērumu un mierinājumu," pateicības runā sacīja Gada jaunā mūziķe – dziedātāja Katrīna Paula Felsberga, kura pateicās skolotājiem gan Rīgas Doma skolā, gan Berlīnē, vecākiem, ģimenei un "fanu pulkam, kas ir bijis uz visiem viņas koncertiem".
Jaunās dziedātājas māksliniecisko interešu loks un talanta vēriens, tehniskās meistarības potenciāls un emocionālās paletes diapazons ir apbrīnojami plašs. Rīgas Doma kora skolā un Berlīnes Mākslu augstskolā meistarību guvusī jaunā mūziķe pērn pārsteidza ne vien baroka, romantiskās un mūsdienu skaņumākslas lasījumos, bet arī uz operas skatuves, jo īpaši savaldzinot ar dziļi izjustajām Franča Šūberta un Hugo Volfa vokālās lirikas interpretācijām, arī liekot sirdīm pukstēt straujāk Andra Dzenīša un Džordža Krama mūzikas lasījumos un kopā ar vectēvu Ģirtu Jakovļevu dziļi izjusti pārlapojot latviešu dzejas meistaru vārsmas. Līdzās koncertiem dzimtenē, tostarp festivālā Arēna un Ola Foundation, Vēsturisko ērģeļu svētkos Viļakā un Svētā Jāņa baznīcā, Dziesmu un deju svētku Garīgās mūzikas programmā un citviet, viņa klausītājus pārsteigusi arīdzan prestižajā Pjēra Bulēza zālē Berlīnē un Parīzes IRCAM, Bādkisingenes festivālā un LIEDBasel.
Neiespējamā misija
Konkurence uz valsts augstāko apbalvojumu mūzikā šogad bija milzīga, un skaitliski nelielās žūrijas darbs – teju neiespējamā misija, jo valsts dibinātās koncertorganizācijas vien pagājušajā gadā sniegušas klausītājiem teju 500 koncertus, turklāt daudzi no tiem norisinājās vienlaikus dažādās Latvijas vietās. Ap 230 izrādēm izskanēja Latvijas Nacionālajā operā. Vēl aptuveni 130 koncerti notika reģionālajās koncertzālēs Rēzeknē, Cēsīs, Dzintaros, Ventspilī un Liepājā. Mūsu mūziķi bieži uzstājušies Latvijas dievnamos un dažādās nelielās koncerttelpās. Līdztekus valsts sektoram mūzikas projektus un festivālus piedāvāja arī pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un privātie producenti. Augstā profesionālajā līmenī norisinājušies koncerti visdažādākajos žanros: džeza, kamermūzikas, operas, simfoniskās, kormūzikas, elektroniskās, baroka mūzikas, kā arī starpžanru un multimediju koncertos un uzvedumos.
Visu šo milzu ražu komponista un diriģenta, JVLMA profesora Andra Vecumnieka vadībā izvērtēja žūrija, kurā strādāja muzikoloģes Ilze Medne, Solvita Sējāne, Ilze Šarkovska-Liepiņa, muzikologi Boriss Avramecs, Armands Znotiņš un publicists, džeza izdevējs Mareks Ameriks. Papildus žūrijas balsojumā noskaidrotajām LMB tika piešķirts arī auditorijas simpātijas tituls, kuru noteica lasītāju balsojums portālā Delfi. Visvairāk skatītāju simpātiju balsu saņēma nominants kategorijā Gada jaunais mūziķis – trombonists Vadims Dmitrijevs. Mūziķa vārds saistās ar aizraujošo džeza pasauli, tembrālām niansēm piesātinātu un tehniski žilbinošas virtuozitātes caurstrāvotu trombona spēli un saistošas izdomas bagātu jaunradi.
Lielās mūzikas balvas 2023 laureāti
- Par mūža ieguldījumu balvu saņēma komponists Vilnis Šmīdbergs un pianists Arnis Zandmanis
- Gada jaunais mūziķis – dziedātāja Katrīna Paula Felsberga
- Gada jaundarbs – Jura Karlsona Simfoniskā vīzija Noslēpumainais dārzs – pirmatskaņojums 2. decembrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Guntis Kuzma
- Par izcilu interpretāciju – altiste Ilze Kļava – Pētera Vaska Altkoncerta atskaņojums 15. aprīlī koncertzālē Cēsis kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu
- Gada ansamblis – trio Palladio (Eva Bindere, Kristīne Blaumane un Reinis Zariņš)
- Gada kamerizrāde – Annas Veismanes kamerizrāde Dzeltens trotuārs Dzintaru koncertzālē – Guna Zariņa, Rihards Plešanovs, Jānis Semjonovs, Maija Zandberga (rīkotājs – Dzintaru koncertzāle)
- Gada koncerts – Riharda Vāgnera operas Zigfrīds koncertatskaņojums 29. jūlijā koncertzālē Cēsis – solisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Tarmo Peltokoski (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls/koncertzāle Cēsis)
- Par izcilu sniegumu gada garumā – Latvijas Radio bigbends