Par Gada uzvedumu pasludināta Cēsu Mākslas festivāla rīkotā Astora Pjacollas operita Marija no Buenosairesas koncertzālē Cēsis, kuras muzikālais vadītājs bija Daniils Bulajevs.
Par izcilu sniegumu gada garumā Lielo mūzikas balvu saņēma dziedātājs Rihards Mačanovskis, par izcilu darbu ansamblī apbalvots flautists Andis Klučnieksm, bet par izcilu sniegumu džezā godināts saksofonists Kārlis Auziņš.
Kategorijā Gada jaunais mākslinieks balvu ieguva dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone. Viņa uzvarēja arī Auditorijas simpātijas balsojumā, saņemot visvairāk skatītāju simpātiju balsis. Balsojums portālā Delfi norisinājās no 4. līdz 20.februārim.
Par gada jaundarbu pasludināts komponista Riharda Dubras skaņdarbs Krustaceļa vīzijas. Gaisma ar pirmatskaņojumu 17.martā pianista Zariņa izpildījumā Latgales vēstniecībā Gors.
Par mūža ieguldījumu balvu saņēma čelliste Maija Prēdele un komponists Pēteris Vasks.
Lielās mūzikas balvas 2024 žūrijā strādāja žūrijas priekšsēdētāja, muzikoloģe, mākslas doktore Ilze Šarkovska-Liepiņa, muzikoloģe, Latvijas Radio 3. kanāla Klasika žurnāliste Ilze Medne, muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja Iveta Grunde, mūzikas žurnāliste, Latvijas Radio 3.kanāla Klasika programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas atbildīgā redaktore Anete Ašmane-Vilsone, muzikologs, žurnālists, publicists Armands Znotiņš, muzikoloģe, diriģente Kristiāna Vaickovska un mūzikas žurnālists, publicists, saksofonists Mikus Solovejs.
Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. Balvu organizē valsts uzņēmums Latvijas koncerti sadarbībā ar Kultūras ministriju.