Pieņemšana pēc Vorena Moka koncerta LNO

Šis bija viens no briesmīgākajiem koncertiem, ko nācies klausīties. Programma bija ļoti viegla, sastāvēja praktiski tikai un vienīgi no hitiem. Publikai vajadzēja būt sajūsmā un lauzt krēslus. Daiļais ķīniešu soprāns Wang, mūsu atraktīvais soprāns Vaice un meco Zadovska bija OK. Kas attiecas uz ķīniešu tenoru Moku, tas bija briesmīgi. Vispār tas tika reklamēts kā viņa koncerts, it kā benefice. Atcerējos, kā viņš priecēja Rīgas publiku 90. gadu beigās, un secināju, ka gadu kvantitāte kvalitātē nav pārvērtusies. Jau pirmajā Kavaradosi ārijā bija jūtams, ka Moka balss nevelk. Neesmu smalks operas speciālists, bet ar katru āriju kļuva arvien trakāk. Šī forsētā kliegšana, ko viņš raidīja zālē, bija vienkārši neprātīga, duetos un ansambļos vēl tā, bet solo bija vājprāts. Tad vēl šī amatnieciskā uzvedība uz skatuves, nepārtrauktā partneru ķeršana aiz rokas un kā kronis visam - neveiksmīgais mēģinājums dejot valsi Dzīru dziesmas laikā. Kā vēstīja koncerta programmiņa, Moks ir Honkongas operas mākslinieciskais vadītājs un Makao (programmiņā gan bija rakstīts Makau, Operā problēmas ar redaktoriem) festivāla rīkotājs. Kādreiz labais tenors laikam kļuvis par administratoru, atstājot novārtā savu balsi. Žēl, būtu bijs jauks svētdienas vakara noslēgums, diemžēl tā nesanāca. Nebija ne tuvu tā viegluma un azartiskuma, ko ierasts redzēt slaveno 3 tenoru vai citu operdziedātāju koncertos. Jācer vienīgi, ka Moka kunga vizīte Latvijā pavērs ceļu mūsu mākslinieku turnejām Honkongā un Makao un ķīniešu solistu viesošanās Latvijā. Visādi citādi kauns...