Saules kauja Molko gaumē
Katra desmitgade izauklē rokgrupas, kas tās pārdzīvo. 90.gados viena no
tādām bija Placebo no Londonas: grupa ar androgīno Braienu Molko
priekšplānā — garmatainu puisi melniem nagiem un acīm, kurš koķetēja ar
savu biseksuālo orientāciju un fanoja par Sonic Youth, Pixies, Nirvana.
Latvijā Placebo kopā ar Depeche Mode ir to nedaudzo grupu vidū, kas ar
savām dziesmām spējušas vienlaikus ierindoties gan Radio SWH, gan Radio
Naba topu augstākajās vietās, jo komerciālais faktors tās mūzikā
nekonfliktē ar saturisko.
Daļa Placebo cienītāju uzskata, ka virsotne ir bijis mežonīgas
seksuālās enerģijas pārpilnais pirmais albums, pēc kura grupu pamanīja
un par savu favorītu atzina Deivids Bovijs. Līdzīgi kā Queen ar ceturto
albumu A Night at the Opera vai pašmāju Dzelzs vilks ar Manās mājās
sieviešu nav, Placebo pilnīgu sevis apjausmu un perfekciju sasniedza
trešajā albumā Black Market Music, ar kuru būtu pietiekami, lai atstātu
pēdas rokmūzikas vēsturē, pat ja grupa vairs neizdvestu nevienu skaņu.
Bet Molko degvielas vēl bija gana — sākās meklējumu un eksperimentu
laiks. Lai to visu varētu nospēlēt dzīvajā, Placebo koncertos sen vairs
nav trio, bet pieci cilvēki, toties par hitiem lielākoties ir kļuvušas
dziesmas, kurās viņi ir tie paši vecie labie Placebo, kas apbūra
pasauli ar pirmajiem albumiem.
Iespējams, tieši tāpēc, ka no deviņdesmito gadu supergrupas nākamās
desmitgades beigās neko īpašu vairs negaidi, jaunais Placebo albums
Battle for the Sun nāk kā negaidīts enerģijas izvirdums. Iepriekšējos
arvien pieaugošais lēno gabalu skaits it kā liecināja par pagurumu,
taču šajā no tā nav ne miņas. Iespējams, niknumā pie vainas Molko
izjukusī kopdzīve ar sava vienīgā bērna māti. Iespējams, jaunu
uzrāvienu devusi bundzinieka nomaiņa — ilggadējais Stīvs Hjūits nu ir
prom, lai Placebo ritma krēslā sēstos Stīvs Forests.
Ar milzu lokomotīves jaudu muzikālo tukšumu pāršķeļ jau radio skanošais
— singls For What It"s Worth, no kura neatpaliek arī albuma ievadgabali
Kitty Litter un Ashtray Heart, kurā ieskanas Placebo dziesmās kas
nedzirdēts — fona vokālu koris kā armijas parādē, kas tik ierasta lieta
ir Molko laikabiedra Merilina Mensona dziesmās. Tituldziesma atgādina
eposu ar zaglīgi piesardzīgu ievadu, spraigām cīņas ainām un beidzas
bezmaz himniski. Tai izskanot, rodas bažas, ka albuma jaudīgākais gals
jau izsmelts, tomēr viss turpinās — vairākas dziesmas it kā aicina uz
lēno deju, tomēr ierauj galvu reibinošā virpulī, un līdz beigām viss
tiek sakapāts ar ģitārām kā ar ložmetēju. Izņēmums ir Kings of
Medicine, bet tas jau ir fināls. Pārsteidzoši, ka trīsdesmit sešu gadu
vecumā Molko ir izdevies saglabāt to pašu, šķiet, balss lūzuma pozīcijā
iestrēgušo balsi, kas viņam allaž liek izklausīties pēc nešpetna tīņa.
Taču tieši tā ir raksturīgākā Placebo pazīme, kas to izceļ starp
daudzām citām grupām, kuras tomēr neiztur konkurenci, jo dziedātāju
balsis ir pārāk līdzīgas cita citai. Uz Placebo tas neattiecas.
*
CD
Placebo
Battle for the Sun
PIAS
Placebo "Battle for the Sun"
Populārā britu rokgrupa Placebo izdod sesto studijas albumu
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.