Pēc trim tik veiksmīgām oriģināldziesmām Cosmos droši var laist klajā albumu "Turbulence", kur patiešām ir gandrīz tikai pašu sacerējumi, un sarīkot koncertus Operā — šoreiz lielajā zālē. Pārspīlēti bieža Cosmos parādīšanās it visur viņu dziedāšanu var padarīt apnicīgu — perfektais izpildījums tad sāk atgādināt pārcukurotu kafiju, tomēr "Cosmos" puiši ik reizi pamanās izsviest jaunus sazin kur apslēptus trumpjus, neatstājot vietu nekam citam kā saviļņojumam. Tā tas ir arī šoreiz. Koncertā, kas sākas, dalībniekiem dziedot pusguļus stāvoklī (vienmēr licies, ka šādi dziedāt ir grūtāk nekā stāvus) šim namam atbilstošas akadēmiskas Ģērģi Ligeti, Pētera Vaska un Valta Pūces kompozīcijas, neskanēja neviena no vecajām lauru plūkšanas mašīnām. "Cosmos" dziedāja tikai jaunu materiālu, un pat trīs šīgada hiti uz tā fona šķita vecie labie. Arī pārbaudītie triki ar ēnu teātri, jokiem par Reini kā pārējo nesaprastu ākstu izpaliek, toties pēc šīs programmas no jauna varētu uzelpot skaitāmpantiņš, kur priekus bija jābauda trusikos un gumijniekos — tā tāda nodeva latviešu mentalitātes humora izjūtai.
Pilnu Ulda Rudaka recenziju lasiet 7. maija laikrakstā "Diena".