Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Rīgas Domā skanēs senie dziedājumi latviešu valodā

Piektdienas vakarā, 26. jūnijā, plkst. 19 Rīgas Domā izskanēs unikāls Latvijas mūzikas un latviešu valodas vēstures materiāls - senie dziedājumi no 1621. gadā izdotās Georga Elgera dziesmu grāmatas Geistliche Catholische Gesänge, informēja Rīgas Doma mūzikas direktors Aigars Reinis.

Vēl pavisam nesen klajā nāca Māras Grudules apjomīgais pētījums par Georga Elgera dziesmu grāmatas Geistliche Catholische Gesänge izdevumu, bet nu senās mūzikas speciālists, Latvijas Mūzikas Akadēmijas rektors Guntars Prānis kopā ar kolēģiem izdziedās šos dziedājumus tieši šim dziesmu krājumam veltītā koncertā, kurā muzicēs Latvijas Radio kora solisti Agnese Pauniņa un Rūdolfs Bērtiņš, multiinstrumentāliste Ieva Nīmane un ērģelniece Ilze Reine (ērģeļpozitīvs).

Koncertā klausītājs sastapsies ar agrīno latviešu valodu, kas 17. gadsimtā tikai vēl veidojas. Solisti un pavadošie instrumenti caurviju plūdumā atskaņos senās melodijas tam laikmetam atbilstošā veidā, izmantojot gan ģenerālbasa, gan improvizācijas elementus. Programmā paredzēti arī vairāki paskaidrojoši komentāri.

Geistliche Catholische Gesänge ir pirmais nozīmīgais katoliskais melodiju krājums, kurā atrodami gregoriski psalmdziedājumi, senbaznīcas himnas un litānijas, domājams, paša Georga Elgera tulkotas un adaptētas. Grāmatā sastopamas un koncertā būs dzirdamas arī paša garīdznieka sacerētas dziesmas, kurās ievērota toniskā vārsmošanas sistēma, lietotas atskaņas un pat atsevišķi latviešu folkloras stilistikas paņēmieni. Šī ir vissenākā un arhaiskākā latviešu valoda, kas mūsdienās ir pieejama, turklāt bez jūtamas vācu valodas ietekmes, kā tas ir daudz saskatāms Ernsta Glika izdevumos.

Georgs Elgers (1585; Valmiera – 1672; Daugavpils) bija latviešu izcelsmes garīdznieks, garīgo tekstu autors un jezuītu semināru mācībspēks. Izmantojis savos latviešu tekstos ortogrāfiju, kas balstās poļu rakstības paraugā. Dzimis luterāņu ģimenē, mācījies Rīgas Domskolā. Studējis Braunsbergā (Prūsijā), tad Polockā un Ņesvižā. Pārgājis katoļticībā, iestājies Viļņas jezuītu ordenī (1607). No 1615. gada bijis katoļu priesteris Rīgā, Cēsīs, Ilūkstē, Jelgavā. Kad zviedru valdība pēc poļu sakāves likvidēja jezuītu garīgos seminārus Rīgā un Cēsīs, Elgers devās uz Braunsbergu. No 1631. līdz 1635. gadam Elgers darbojies Smoļenskā un 1636. gadā Oršā (Krievijā). 1637./1638. gadā ieradies Daugavpilī, kur līdz mūža galam strādājis jezuītu seminārā.

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja