Jura Žvikova sagatavotajā performancē būs iespēja iepazīt gana daudzveidīgu Džonu Keidžu. Pianists sēdīsies pie dažādiem taustiņistrumentiem – tiks lietotas parastās klavieres, sagatavotās jeb preparētās klavieres un bērnu spēļu klavieres, kādas daudzi savulaik redzējuši bērnudārza rotaļlietu arsenālā. Kopā ar pianistu šajā programmā piedalīsies arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.
Par sagatavotajām klavierēm žurnālā Mūzikas Saule Juris Žvikovs stāsta: "Kad spēlēju Keidža sonātes un interlūdijas, klavieres ir pilnas ar skrūvēm, plastikas gabaliņiem, dzēšgumiju. Drīz kļūšu par veikala K-rauta pastāvīgo klientu, jo pērku skrūves un eksperimentēju. Lai atskaņotu šos darbus, man jānēsā līdzi koferītis ar dažāda diametra skrūvēm. Skaņa ir ļoti interesanta, manuprāt, pats labākais ir tas, ka šī mūzika neskan vis vecmodīgi, bet gan pilnīgi maģiski un brīnumaini."
Koncerta programmā skanēs Sonātes un interlūdijas sagatavotām klavierēm, Svīta rotaļklavierēm, vēl kādas miniatūras un, visticamāk, arī hrestomātiskais opuss 4:33 jeb četrarpus minūtes ambienta klusuma.
Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā un Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņš ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994, nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 par izcilu darbu ansamblī. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.
2012. gads aizritēja Džona Keidža simtgades zīmē. Keidžs bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem. Viņš pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas "cilvēktiesībām". Viens no šī amerikāņu skaņraža radikālākajiem teicieniem – "sounds we hear are music/viss, ko dzirdam, ir mūzika" satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību – jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi ieklausās. Keidžs mēdza pārbūvēt mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru pielietojums uz skatuves klausītājiem nebija iedomājams.
Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā – Rīgas festivāls. Kļuvis par tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi, tas šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus. Atklāšanas un noslēguma koncertos izcilo mūziķu Vestarda Šimkus un Baibas Skrides sniegumā būs iespēja baudīt šī gada jubilāra Riharda Vāgnera mūzikas diženumu. Citos koncertos uzstāsies Lielās mūzikas balvas 2012 laureāte, akordeoniste Ksenija Sidorova, koris Latvija un Latvijas Radio koris, kā arī dziedātājs Renārs Kaupers, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprāns Miša Brigergosmane, a cappella kvartets Anonymous 4 no ASV, Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris un citi.
Biļetes uz koncertu Džons Keidžs. Audiovizuālā performance četrām klavierēm un citiem Rīgas festivāla koncertiem pieejamas visās Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā.
Plašāka informācija: www.rigasfestivals.lv