Šonedēļ, 26. septembrī, koncertzālē Tu jau zini kur, Tallinas ielas pagalmā, Rīgā, un 28. septembrī klubā Fontaine Palace, Liepājā, notiks koncerti, kuros uzstāsies ekstravagantais dāņu izcelsmes mūziķis Luijs Fonteins ar savu grupu Starlight Searchers, kuras pa visu pasauli izkaisītais sastāvs pašlaik atrodas Latvijā. Vienīgais ir basists Mārtiņš Burkevics, kurš kaut kur laiku pa laikam pakuģo, bet pārsvarā strādā savā studijā pie Brasas tilta, Rīgā, ģitārists Egons Kronbergs pēdējā laikā pārsvarā uzturas un spēlē ASV, bundzinieks Jēkabs Zemzaris, kurš ir arī lielisks dziedātājs, studē konservatorijā Nīderlandē, bet pats Stīns jau kopš 2015. gada dzīvo Ņūorleānā, ASV, kur ne vien atvēris klubu ar tādu pašu nosaukumu kā Liepājā – Fontaine Palace, bet arī daudz koncertē un ierakstījis savu jaunāko albumu The Sun Ain’t Black, kura dziesmas pirmoreiz skanēs Latvijā. Viņa mūzikai, tāpat kā pašam, nav robežu – tā varētu būt radusies jebkurā pasaules vietā, bet amerikāņu roka klasikas ietekmes ir visjūtamākās, tāpat šis tas no izcilo, skarbo, uzbrūkošo dziesminieku – Toma Veitsa vai Nika Keiva – izpildījuma manieres nav noslēpjams.
Stīns uz skatuves piedāvā gan muzikālu, gan vizuāli iespaidīgu šovu, jo vienmēr ir teicis, ka citādi nemaz uz skatuves nav vērts kāpt, ja tev nav, ko teikt, pats par to neesi gatavs novilkt sev septiņas ādas un izliet septiņus spaiņus sviedru.
Koncertos piedalīsies arī seni Stīna draugi un cīņubiedri - grupa Līvi, kuras līderis Ainars Virga ir spēlējis arī Fonteina grupā, un smagā rokenrola banda Rebel Riot, kura savulaik bijusi gaidīta Foneina Liepājas klubā un festivālā.
Vēriens, ar kādu Luijs Fonteins savulaik darbojās Liepājas izklaides industrijā, būtu pelnījis ordeni par ieguldījumu pilsētas attīstībā. Sapņus par savu pasaku valstību, kurā valda rokenrols, šis dāņu izcelsmes mūziķis un uzņēmējs, īstajā vārdā Stīns Lorencs, realizēja gan uz skatuves, gan ikdienas dzīvē. Vispirms viņš uz Latviju atbrauca deviņdesmitajos gados ar savu grupu un paša uzbūvēto vienīgo pamatīgā izmēra mehānisko ritma mašīnu pasaulē. Tā darbojās ar tvaiku un ietvēra sevī daudzus perkusiju un pūšamos instrumentus. Mazo nākamās rokenrola pilsētiņas modeli viņš bija uzbūvējis kādā angārā Kopenhāgenā – tā bija koka pilsētiņa vairākos stāvos, kur bija viss, ko vien varēja vēlēties – neskaitāmas guļamistabas un izklaides telpas, virtuves un mūzikas instrumenti, visvisādi antīki priekšmeti, kur aci piesiet. Pirmoreiz tur paviesojāmies kopā ar grupu The Hobos viņu Dānijas koncertceļojuma laikā un tas līdzinājās sapnim, kura realizācija šķiet neiespējama. Blakus bija milzīga māja ar neskaitāmām grupu mēģinājumu telpām, kuras Stīns pārvaldīja. Drīz vien viņš pārcēlās uz Liepāju, izveidoja savu klubu Fontaine Palace un atvēra pirmās viesnīcas vecās koka mājās, kuras iegādājās visapkārt savas dzīvesbiedres, mākslinieces Ivonnas dzīvesvietai. Šīs viesnīcas izcēlās nevis ar sterilu garlaicīgu eiroremontu, kas Latvijā tajā laikā un joprojām tiek uzskatīts par normu, bet rokenrola noskaņu – katrs numuriņš ar savu raksturu, antīkām mēbelēm vai to imitācijām, fotogrāfijām un afišām pie sienām, vienā otrā numuriņā bija pat frotē halāti un zeltītas vannas, kas bija kaut kas neparasts, salīdzinājumā ar ierastajām viesnīcām.
Pamatīgais klubs Fontaine Palace, kurā bija atļauts iekšā smēķēt vēl ilgi pēc tam, kad citur tas jau bija liegts, aprīkots ar teicamu skaņu, tajā uzstājās labākās latviešu grupas un ārzemju viesi, pats saimnieks sekoja līdzi, lai arī dīdžeji tur atskaņotu viņam tīkamu mūziku – tur valdīja blūzs, roks, fanks, regejs, un citur skanošā popmūzika bija aizliegta, tāpat kaverversijas – Stīns neieredzēja visus tos mūziķus, kuri spēlē citu sacerētus skaņdarbus, un bijuši pat gadījumi, kad viņš izslēdz elektrību kādai grupai, kas to dara, vai sabar dīdžeju, kas spēlē to, kas viņam šķiet netīkams. Viņš arī klubā rīkoja konkursus Fontaine Flashlight, dodot jaunām grupām iespēju uzstāties uz lielas skatuves ar labu aparatūru, turpinot ievērot savus principus un nepieņemot grupas, kas spēlē viņam nesaprotamu elektronisku mūziku. Saimniekam pieder galavārds, ko viņš laidīs pār savu slieksni un ko ne. No tiem, kuri Stīnu nepazīst un nav pie viņa pieraduši, gadījies dzirdēt šausmu stāstus, jo tāds saimnieks, kuram nav viena priekšzoba, kurš gatavs līdz kopā izdzertiem neiedomājamiem alkohola daudzumiem aizstāvēt savu viedokli, daudzus šokēja un biedēja, bet tie, kuri ar viņu sadraudzējās, atzīst Stīnu par vienu no šarmantākām un mērķtiecīgākajām personībām, ko savā dzīvē sastapuši.
Iegādājies arī pamatīgo padomju laikā celtni līdzās klubam, Stīns to pārbūvēja par viesnīcu Fontaine Royal, ievērojot savu stilu un gaumi, arī tajā darbojās vairāki bāri un virtuve, tetovēšanas salons un baseins, pats Stīns arī savai ģimenei bija izbūvējis pamatīgu dzīvokli viesnīcas trešajā stāvā, pa ceļam uz kuru katru viesi sveicināja milzīgs ķirzakveidīgs mājdzīvnieks. Vienā no kluba spārniem tika izveidots kvalitatīvas ātrās ēdināšanas restorāns Deli Snack, kas ātri ieguva popularitāti un vēlāk tā filiāles tika atvērtas arī Rīgā un citās pilsētās. Nākamais solis bija kopš 2006. gada vairākas reizes notikušais Fontaine Festival uz vairākām skatuvēm zem klajas debess un iekštelpās, kas aptvēra teritoriju ap klubu un viesnīcām, kurā uzstājušies latviešu un ārzemju mūziķi. Stīns arī nebaidījās no konkurences, savu festivālu rīkojot tieši tajās pašās nedēļas nogalēs, kad Liepājā notika plaši apmeklētais pludmales festivāls Beach Party. Viss notika kā eksotikas pilnās kovboju filmās, kur ietekmes sfēras tiek dalītas visādos veidos – festivāla un kluba darbībai tika likti visādi šķēršļi - tas ticis dedzināts, uz restaurācijas laiku pārceļot tā darbību uz viesnīcas zāli, bet pēc tam atkal atvērts jau krietni paplašināts. Stīns centies veicināt pilsētas attīstību, darbojoties Liepājas domē, un arī viņa priekšvēlēšanu plakāti bija ieturēti ierastajā kovboju stilā, pašam deputātam tajos parādoties ar šaujamieroci rokā. Jau, dzīvojot Liepājā, Stīnam vēl nebija gana, un viņš bija atvēris viesnīcas Venecuēlā un Zanzibārā, saviem darbiniekiem rīkojot atpūtas izbraucienus uz eksotiskajām zemēm, arī Liepājā viņš savas teritorijas paplašināja, iegādājoties vēsturisku ēku, kurā tagad darbojas restorāns Hot Potato. Lielo viesnīcu Fontaine Royal viņš tagad ir pārdevis, kluba darbības organizēšanu arī nodevis citu rokās, un pats lielāko daļu laika pavada Amerikā, bet nu jau viņš kaļ plānus arī par sava festivāla atjaunošanu nākamgad – Ņūorleānā vasaras mēnešos uzturēties neesot iespējams, jo gaisa temperatūra tur pārsniedz četrdesmit grādus, neviens neiet ārā no mājas, klubs jātaisa ciet un jāgaida ziema. Jāglābjas Latvijā.
"Paskaties, tur uz sienas ir rakstīts mans vārds," - septembrī sēžot Liepājas Fontaine Palace vasaras terasē, viltīgi smīnot, teica Stīns, atbildot uz kāda garāmejoša jaunieša jautājumu: tas vēl ir vai vairs nav viņa klubs? Liepājai un Latvijai viņa ļoti pietrūkst, bet viņam ar to vien ir par maz. Tiekamies koncertos!