Runāt par rokenrolu un jauno mūziku desmitos no rīta ir tāpat kā trijos naktī pieiet pie kluba CBGB vai Mudd bāra letes un palūgt glāzi piena – ar šiem vārdiem pērn pavasarī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atklāja 4. ikgadējo Tallinas Mūzikas nedēļu, kas ir kļuvusi par nozīmīgāko mūzikas industrijas forumu Baltijas valstīs. Šā festivāla programmu veido divas daļas – konference nozares profesionāļiem un tiem, kuri par tādiem vēlas kļūt, un jauno grupu skates, kuras var apmeklēt visi mūzikas mīļotāji. Šogad Tallinas Mūzikas nedēļā (Tallinn Music Week; TMW) trīs vakarus no 4. līdz 6. aprīlim uz 50 skatuvēm uzstāsies 233 mākslinieki no 20 valstīm. Latviju šajā programmā pārstāvēs Alise Joste, grupas Astro'n'out un Triānas parks.
Neviens nepamostas slavens
TMW pulcē mūzikas menedžerus, koncertu un festivālu rīkotājus, mākslinieku aģentus, ierakstu kompāniju un mūzikas izdevniecību pārstāvjus, autortiesību ekspertus un žurnālistus no visas pasaules. Konferencē viņi dalās pieredzē ar saviem kolēģiem no Baltijas, vakaros visi dodas vērot mūziķu priekšnesumus: koncerti jeb – precīzāk – jauno talantu paraugdemonstrējumi nav pārāk ilgi, taču kompakti, katrā pilsētas klubā, bārā un koncertzālē tie seko cits citam. Labākajiem mūziķiem ir izredzes būt minētiem kādā prominentā britu laikrakstā vai blogā un tikt uzaicinātiem spēlēt kādā Eiropas festivālā.
Protams, uzreiz pēc piedalīšanās Tallinas Mūzikas nedēļā neviens nepamostas slavens, taču šis pasākums pēdējos piecos gados ir ierakstīts mūzikas industrijas darbinieku kalendārā – tā ir tikšanās un noderīgu kontaktu dibināšanas vieta. TMW vērsts nevis uz rezultātu, bet drīzāk uz procesa veicināšanu un Baltijas mūzikas tirgus sakārtošanu, un cilvēku kvalifikācijas celšanu. Savukārt pasaulei tas ir signāls, ka Tallina ir vieta, kurā pulsē radošā enerģija, – Tallinas Mūzikas nedēļai ir ļoti laba publicitāte ārzemju medijos.
Klausīties jaunās grupas ir stilīgi – pērn festivālu apmeklēja 11 200 klausītāju, šogad būs vairāk. Tagad, kad TMW jau ir nodrošinājusi sev reputāciju profesionāļu vidū, pasākums arvien aktīvāk piesaista mūzikas mīļotāju uzmanību. Biļete uz trim festivāla dienām maksā Ls 25. Programmā dominē igauņu mākslinieki, taču būs arī grupas no Somijas, Dānijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Krievijas, Baltkrievijas, Spānijas un Izraēlas. Žanru amplitūda – no elektronikas, metāla, roka un folkmūzikas līdz džezam un akadēmiskajai mūzikai. Savu sadaļu TMW programmā 6. aprīlī Tallinas kinoteātrī Sõprus piedāvās festivāls Positivus un pašmāju neatkarīgā ierakstu kompānija I Love You Records. Visu koncertu afiša un mūziķu biogrāfijas – www.tmw.ee.
Fans pārsteidz kritiķi
Festivāla koncertus iespēju robežās apmeklē arī Igaunijas prezidents, viņš ir rokmūzikas fans ar iespaidīgu ierakstu kolekciju. Šogad, tāpat kā citus gadus, Tallinas Mūzikas nedēļu ieskandinās Tomasa Hendrika Ilvesa uzruna. Pērn savā runā viņš pieminēja grupas Pearl Jam, Nirvana, Jefferson Airplane, MC5, The B-52's, Malkolmu Maklārenu, Polliju Džīnu Hārviju, Nīlu Jangu un Pussy Riot. Prezidenta teiktais atstāja iespaidu pat uz TMW goda viesi leģendāro mūzikas kritiķi Artemiju Troicki.
"Kad man teica, ka Igaunijas prezidents ir liels rokmūzikas pazinējs, es nodomāju – nuja, visi ir tādi pazinēji, jo kurš gan nezina Pink Floyd, Led Zeppelin un labākajā gadījumā Frenku Zapu," sarunā ar Dienu pērn Tallinā teica Artemijs Troickis. "Un pēkšņi es dzirdu, ka šis cilvēks piemin Ņujorkas klubus CBGB un Mudd, turklāt pareizā kontekstā, viņš zina brīnišķīgus māksliniekus un citē labas dziesmas – man tas bija pārsteidzoši un patīkami. Ja valstī ir tāds prezidents kā Tomass Hendriks Ilvess un tāds kultūras ministrs kā Reins Langs, iespējams, Igaunija ir vienīgā zeme pasaulē, kurā rokenrols patiešām ir uzvarējis," uzsvēra Artemijs Troickis. "Reins Langs no 70. gadu beigām līdz 90. gadu sākumam rīkoja Tartu Mūzikas dienas, kas bija vienīgais regulārais rokmūzikas festivāls PSRS teritorijā. Es to apmeklēju katru gadu kā musulmanis Meku," atgādināja ietekmīgais kritiķis.
Sīpolu progresīvā garša
Artemijs Troickis pastāstīja, ka gatavojas rakstīt savas slavenākās grāmatas – padomju un krievu roka vēstures eposa Back in the USSR (Rietumos izdota 1987. gadā, PSRS – trīs gadus vēlāk) – turpinājumu. "Kad mani lūdza Krievijas apgādi, es visus sūtīju trīs mājas tālāk, taču, kad pie manis vērsās angļi no Omnibus Press, es tomēr piekritu rakstīt turpinājumu. Lai gan man pašam būs daudz aizraujošāk rakstīt pavisam citu darbu – man pasūtīja milzīgu ilustrētu rokmūzikas vēstures enciklopēdiju bērniem. Es esmu daudzbērnu tēvs, tāpēc man ir ko teikt," stāstīja Artemijs Troickis.
Viņš ar sajūsmu runāja par saviem iemīļotākajiem latviešu mūziķiem. "Es labprāt noklausītos Haralda Sīmaņa jaunāko albumu Es esmu rīts. Nesen mans draugs mūziķis un žurnālists Aleksandrs Lipņickis veidoja radioraidījumu par rokfestivālu Tbilisi 80. Šīs programmas sakarā es atradu internetā Sīmaņa ierakstus, un tie man neprātīgi iepatikās. Viņš ir brīnumains vokālists, es diemžēl nezinu, ko viņš pašlaik dara. Toties es zinu, ko dara mans neprātīgais draugs Mārtiņš Brauns, kurš man atsūtīja grupas Sīpoli disku Agrāk un tagad. Tas mani ļoti iepriecināja, divas kompozīcijas no šīs izlases es iekļāvu savā radioraidījumā, un tās guva lielu rezonansi. Cilvēki klausījās, un viņiem patika, jo viņi neko nebija zinājuši par šādu latviešu prog punk grupu. Sīpolu mūzika skan ļoti spēcīgi pat 30 gadu pēc tapšanas. Mārtiņš Brauns ir ļoti spēcīgs komponists, tādu rokmūzikā nebija daudz. Es ceru, ka arī pašlaik Baltijā top laba mūzika. Vēl pirms desmit gadiem man bija sajūta, ka gan Latvija, gan Igaunija galīgi sajukušas prātā Eirovīzijas dēļ un visa tā Eirovīzijas šļura ir aizskalojusi reālu mūziku. Paldies dievam, tas tā nav. Paģiras pēc eirovizuālajiem panākumiem ir pagājušas, un Baltijas mūzikā notiek daudz simpātiskāku un nopietnāku lietu," sacīja Artemijs Troickis.
Visas šīs lietas aprīļa sākumā varēs novērtēt kārtējā Tallinas Mūzikas nedēļā.
Festivāls
Tallinas Mūzikas nedēļa 4.–6.IV
Biļetes Biļešu servisa tīklā Ls 25
www.tmw.ee