Arī mūziķu pārstāvji Polijas tirgu vērtē gana nopietni, un popularitāte šajā valstī nav mazāk nozīmīga kā, piemēram, Vācijā vai Francijā. Arī poļiem, tāpat kā visām lielām tautām, raksturīga ne īpaši liela vēlēšanās runāt citās valodās, un tas ir loģiski – tavu valodu saprot gana daudz cilvēku, lai tev vēl vajadzētu saprasties ar citiem. Vieni no festivāla pirmās dienas varoņiem – angļu grupa Idles – no skatuves teica, ka viņi nāk no zemes, kur poļu ir pa pilnam, un tas nepavisam nebija kompliments poļu tautai, bet drīzāk sveiciens tiem klātesošajiem, kuri joprojām savu zemi nav pametuši, jo jūtas tai vajadzīgi, un nedodas vieglākas peļņas meklējumos uz britu salām. Būtībā grupa savā pankroka valodā vēršas pret jebkāda veida stulbumu, kas patiešām ir stulbums, nevis citāds viedoklis vai gaume – rasismu, homofobiju, pārspīlētu mantkārību utt. Publika plosās kā traka, metoties pogo dejās, kas visiem klātesošajiem pazīstama kā savstarpēja grūstīšanās un raustīšana, kur neveiklākie var tikt arī pie asiņojoša deguna, un nezinātājam tas varētu izskatīties pēc kautiņa, bet šeit arī apsargi, atšķirībā, piemēram, no Rīgas Rokkafejnīcā strādājošajiem, ir gana informēti, saprotoši un zina, ka viss ir kārtībā. Gluži vienkārši pankrokā tas piederas pie lietas, bet tas nenozīmē, ka to var darīt arī citā koncertā. Uzstājoties Interpol, kāds par to, ka lauzās skatuves virzienā kā tanks, visus izgrūstot, dabūja no kāda pamatīgāka vīra pretī, tūliņ pat atvainojās un nomierinājās, pat kļuva maigs un nosūtīja tam gaisa buču…
Par eksperimentālu sauktā, bet - drīzāk gribas teikt - ārprātīgā hiphopa grupas Death Grips koncerts vispār ir tāds enerģijas izvirdums, kura laikā nostāvēt mierā, tāpat saprast un pat tikai noticēt, ka tavā priekša kaut kas tāds pašlaik notiek, šķiet neiespējami, jo no šīs mūzikas nonāc absolūtā transa stāvoklī, un tas notiek, pateicoties Zaka Hila it kā haotiskajai bungu dauzīšanai, jo citādi, kā pēc instrumenta iznīcināšanas, tas neizskatās, bet rezultāts kopā ar minimālistiskām elektroniskajām skaņām ir labākais repa pavadījums, kāds jelkad dzirdēts. Tas nebūt nenozīmē, ka visi hiphopa mākslinieki tagad kļūs labāki, ja ņems nevis saprogrammētu ritmu, bet dzīvos bundziniekus, jo gluži vienkārši neviens cits no viņiem nedabūs tādu monstru kā Hils, kurš piedevām ir arī vizuālais mākslinieks, bet pats sevi par objektu foto vai video darbiem atļauj izmantot nelabprāt, jo bungu spēlēšana viņam ir kā reliģisks rituāls, kuram pārāk tuvu klāt neviens netiek laists, un klausīšanās atļauja jau ir ļoti, ļoti liela dāvana, ar kuru vajadzētu būt pietiekami. Redzot Death Grips bundzinieka darbošanos, pirmais līdzīgākais, kas nāk prātā, ir pērn koncertā Ventspilī redzētais grupas Deerhoof līderis Gregs Sonjē, un, kā pēc tam nākas pārliecināties, žurnāls Rolling Stone tieši viņus abus plus vēl grupas Lightning Bolt bundzinieku Breienu Čipendeilu nosaucis par 21.gadsimta avangarda roka bungu spēles izcilākajiem paraugiem. Bingo! Uzsitiens sev pa plecu nopelnīts.
Pirmās dienas visgaidītākais koncerts – manas šī gadsimta absolūtās favorītgrupas The Strokes solista Džuliana Kasablankasa otras grupas The Voidz pilnībā, par spīti tehniski grūti sadzirdamajam līderim, tomēr ir reibinošs ceļojums kāda tava favorīta meklējumos dziļāk avangarda rokā, sintīpopa un balss eksperimentu plašumos, jo The Strokes, salīdzinājumā ar to, ir popmūzika, vismaz Anglijā un, kā izrādās, arī Polijā, līdzās Vampire Weekend, Lanai Del Rejai, The Smashing Pumpkins un Kailijai Minogai, kas uzstājas uz festivāla lielākās skatuves, bet ko The Strokes darītu pie mums? Uzstātos koncertzālē Palladium? Tas jau būtu tik ekskluzīvi, ka Rīga iekļūtu pasaules koncertu elitē – tur taču arī Džeks Vaits, kurš citur uzstājas arēnās, bija vērojams. Otrā diena nāk ar vēl lielāku lietu un vēsāku laiku, bet par jebkuru lietussargu, mēteli vai šalli labāks ir The Strokes koncerts. Palaižot to garām, es sev nepiedotu visu atlikušo dzīvi. Vēl gaidot, sajūtas līdzīgas, kā pirms Džeka Vaita pērn Rīgā. Kā atrodoties vēsturiska notikuma priekšā. Cilvēku pūlis virzās prom no lielās skatuves, jo tikko beidza spēlēt The 1975. Lai virzās…