Jaunatklājēju prieks un neatturama vēlme palūkoties aiz notikumu horizonta raksturo Grammy balvas ieguvēju, Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, kas regulāri sadarbojas ar viesdiriģentiem no dažādām pasaules valstīm. Rudens kamermūzikas festivālā orķestris publikas priekšā stāsies Kvebekas simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Klementa Šulta vadībā, kuru sajūsminātie kritiķi un klausītāji dēvē par vienu no mūslaiku aizrautīgākajiem vācu diriģentiem. Viņa interpretācijas ir elektrizējoši vētrainas, emocionāli piepildītas un eleganti pārdomātas, vienlīdz iegremdējoties gan klasiski romantiskā, gan modernās un laikmetīgās mūzikas repertuārā. No 2023./2024. gada koncertsezonas Klemenss Šults uzņēmies Kvebekas simfoniskā orķestra mākslinieciskās vadības grožus, bet pirms tam bijis slavenā Minhenes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs. Klemenss Šults ir uzstājies ar tādiem slaveniem orķestriem kā Londonas filharmonisko orķestri, BBC simfonisko orķestri, Veimāras Valsts kapelu, Berlīnes vācu simfonisko orķestri, Dienvidrietumvācijas Radio un Vīnes Radio simfoniskajiem orķestriem, Bambergas simfonisko orķestri, Nīderlandes filharmonijas orķestri, Orchestre de la Suisse Romande, Orchestre National du Capitole de Toulouse, Stavangeras simfonisko orķestri, Tapiolas Sinfonietta, Tronheimas simfonisko orķestri un citiem.
14. oktobra koncertu izkrāsos divi talantīgi solisti – arfiste Ieva Šablovska un obojists Egils Upatnieks. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķe Ieva Šablovska arfu spēlējusi dažādu Latvijas orķestru sastāvos (Sinfonietta Rīga, Rīgas Festivāla orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, orķestris Rīga) un dažādu kameransambļu sastāvos. Ieva ir arī Trio SILK dibinātāja un dalībniece. Sadarbojusies ar Valsts akadēmisko kori Latvija un Latvijas Radio kori. Kā soliste uzstājusies ar kamerorķestriem Sinfonietta Rīga un Sinfonia Concertante. Ieva Šablovska bijusi Latvijas Nacionālās operas arfu grupas koncertmeistara vietniece, bet kopš 2015. gada ir arfu grupas koncertmeistare Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Viņas vadībā jau teju piecpadsmit gadu darbojas Kultūras un atpūtas centra Imanta kokļu ansamblis Raksti.
Obojists Egils Upatnieks ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra oboju grupas koncertmeistars un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektors kopš 2009. gada. No 2006. līdz 2011. gadam bijis Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga pirmā oboja. Piedalījies Latvijas Nacionālās operas izrādēs, spēlējis Rīgas Festivāla orķestrī un orķestrī Rīgas kamermūziķi (2001–2006). Būdams regulārs kamerorķestra Kremerata Baltica viesmākslinieks, muzicējis orķestra turnejās Austrijā, Igaunijā, Turcijā un Vācijā. Kā solists uzstājies ar LNSO, Vidzemes kamerorķestri un orķestri Sinfonia Concertante. Kopš 2009. gada Egils Upatnieks ir Dānijas koka pūšaminstrumentu kvinteta Carion dalībnieks. Ar šo ansambli piedalījies vairāku mūzikas ierakstu ieskaņošanā un koncertos Apvienotajos Arābu Emirātos, Dānijā, Japānā, Luksemburgā, Vācijā un Zviedrijā.
Rudens kamermūzikas festivāla noslēguma koncertā skanēs četru izcilu autoru – Jozefa Haidna, Ludviga van Bēthovena, Vitolda Lutoslavska un Tomasa Adesa skaņdarbi.
Jozefs Haidns kalpoja ungāru grāfa Esterhāzi ģimenes dienestā un ātri kļuva par galma kapelmeistaru, kas tolaik bija viens no prestižākajiem amatiem vācu-austriešu kultūras pasaulē. Strādājot Esterhāzi galmā, Jozefa Haidna pienākumos ietilpa uzrakstīt vismaz vienu operu gadā. Itāļu stilā rakstītā opera Neapdzīvotā sala ir vienīgā Jozefa Haidna opera ar pazīstamā itāļu dzejnieka un operu libretista Pietro Metastasio libretu. Pēc pirmizrādes opera gan diemžēl piedzīvoja vairs tikai dažas izrādīšanas reizes un arī mūsdienās tiek atdzīvināta diezgan reti, bet tās uvertīra joprojām bauda patstāvīgu un rosīgu dzīvi. Skaņdarbs pieder Jozefa Haidna pazīstamākajiem Vētras un dziņu laikmeta estētikas piemēriem, kur Apgaismības laikmeta racionālo garu pāršalc dramatiska ekspresija, iemiesojot briestošās revolūcijas ideālus.
1792. gadā Ludvigs van Bēthovens no dzimtās pilsētas Bonnas pārcēlās uz Vīni, lai studētu pie tā laika izcilākā simfoniju meistara Jozefa Haidna. 1803. gadā Bēthovena lielkoncertā Vīnes Theater an der Wien līdzās viņa Pirmās simfonijas lasījumam tika pirmatskaņoti vēl veseli trīs jaundarbi – Trešais klavierkoncerts, oratorija Kristus Olīvkalnā un Otrā simfonija Remažorā. Diemžēl Otrās simfonijas vērtējumā kritiķi nevairījās no kaitinošās salīdzināšanas ar Pirmo simfoniju – Bēthovena jaunākajam simfonijas žanra paraugam, viņuprāt, trūka Pirmās simfonijas dzirkstošā viegluma. Tomēr kritiķi kļūdījās – jā, Otrā simfonija neturpināja Pirmās simfonijas raksturības, bet nesteidzīgiem soļiem bruģēja ceļu uz jaunu muzikālo domāšanu, kas spoži triumfēs komponista Trešajā simfonijā.
Poļu avangarda meistara Vitolda Lutoslavska mūzikas rokraksts veidojās īpaši sarežģītu un traģisku notikumu atspulgā. Viņš kā bērns pieredzēja 1917. gada Oktobra revolūciju Maskavā, sava tēva arestēšanu un notiesāšanu uz nāvi, un dzīvi okupētajā Varšavā. 1980. gadā pabeigto Dubultkoncertu obojai, arfai un kamerorķestrim pasūtīja šveiciešu mecenāts un diriģents Pauls Zahers. Lai gan koncerts tika pasūtīts jau 1972. gadā, tā pabeigšana prasīja astoņus gadus, atspoguļojot komponista brieduma un vēlīnās daiļrades perioda elementus un īpašu nozīmi atvēlot sēriju tehnikas principiem. Koncerta tematiskais materiāls ir veidots no divpadsmit toņu rindas un tās vēžveida inversijas – rindas apvērsuma gan horizontālē, gan vertikālē, tomēr tās izkārtojums ļauj nojaust arī tonalitātes klātbūtni.
Britu komponists, diriģents un pianists Tomass Adess noteikti iebilstu, ja viņa mūziku piesaistītu kādai konkrētai kompozīcijas skolai. Viņa rokraksts veidojies, būvējot eklektiskus tiltus starp senās un mūslaiku mūzikas tradīcijām. Par klausītāju atzinību un Adesa vietu šodienas interesantāko Lielbritānijas skaņražu vidū liecina kaut vai Nacionālā portretu galerija Londonā, kur viņa atveids atrodas līdzās Bendžamina Britena un Edvarda Elgāra uzņēmumiem, bet viņš pats saka: “rakstu mūziku orķestriem, kas to spēlē”. Tāda mūzika ir arī Shanty – Over the Sea kamerorķestrim, kuras nosaukums atsaucas uz shanty – angļu jūrnieku dziesmas žanru. Opuss komponēts Austrālijas kamerorķestrim un pirmatskaņots 2021. gada februārī.
Festivāls notiek ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Francijas institūta atbalstu.
Rudens kamermūzikas festivāla patrons – komponists Pēteris Vasks.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā.
Vairāk - www.kamermuzika.lv