Klusajā nedēļā gaidāms īpašs notikums – Riharda Dubras kantātes Stabat Mater pasaules pirmatskaņojums. Latviešu komponista jauno opusu, kas veltīts Dievmātes ciešanām, Rīgas Domā šovakar, 17. aprīlī plkst. 19, diriģentes Airas Birziņas vadībā atskaņos Rīgas Doma meiteņu koris Tiara un kamerorķestris. Līdzās pirmatskaņojumam programmā iekļauti arī Andra Dzenīša, Ērika Ešenvalda un Jēkaba Jančevska opusi, savukārt ērģelniece Kristīne Adamaite spēlēs Johana Sebastiana Baha un Sezāra Franka brieduma gadu ērģeļdarbus – J. S. Baha Dorisko tokātu un fūgu un S. Franka Korāli Mi mažorā.
Komponista Riharda Dubras radītie skaņdarbi allaž nes garīgu vēsti. Klusajai nedēļai piederīgo tekstu Stabat Mater Dolorosa viņš ietērpis jaunā muzikālā formā meiteņu korim, stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem. Šāgada februārī pats komponists atzīmēja 55. jubileju, tādēļ skaņdarba pirmatskaņojums vienlaikus būs dāvana autoram.
Par darba ideju komponists stāsta: "Klusā nedēļa jeb ciešanu laiks saistās ar vissvarīgākajiem notikumiem Kristus dzīvē, vienlaikus ciešanu laika mirkļi ir kas īpašs arī katra cilvēka iekšējā ritumā. Stabat Mater vēstījums atspoguļo Dievmātes ciešanas. Tekstu caurvij gan sāpinošas, gan cerību nesošas emocijas, kuru klātesamība ārkārtīgi nepieciešama šajā laikmetā, kad sabiedrībā patiesu un dzīvu emociju paušana bieži tiek nicināta. Skaņdarbs skars vēsturisko notikumu sāpes un atklās arī to, kādas ciešanas radījusi mūsdienu pseidotolerance, izlikšanās, īstuma noliegšana un ļaunuma cildināšana."
"Latviešu mūzikā ir pavisam neliels skaits kompozīciju ar Stabat Mater sakrālo viduslaiku tekstu latīņu valodā, un visā pasaules mūzikas literatūrā nav daudz Stabat Mater tieši meiteņu/sieviešu balsīm," uzsver diriģente Aira Birziņa. Atsaucoties viņas aicinājumam, Rihards Dubra komponējis tieši korim, nevis solistiem, kā, piemēram, savu slaveno Stabat Mater veidojis itāļu vecmeistars Džovanni Batista Pergolēzi. Vēl vairāk – meiteņu kori R. Dubra sadalījis divos koros, lai tie dziedātu katrs savā katedrāles pusē. Savukārt orķestris atradīsies vidū. "Man patīk vispirms uzzīmēt shēmu, kā izpildītāji stāvēs telpā, sevišķi, ja zinu, kur notiks pirmatskaņojums," paskaidro Rihards Dubra, piebilstot, ka prieks spēlēties ar telpu viņam sācies kopš Te Deum komponēšanas. Tagad viņš pirmo reizi izmantojis pilnu Stabat Mater tekstu – visas 20 trīsrindes senajā XIII gadsimta oriģinālā, izveidojot plašu muzikālo meditāciju ar divām kulminācijām un vainagojumu Paradisi Gloria (Paradīzes godība): redzot Dievmātes sāpju ainu pie krusta, cilvēkam nāk atskārsme, ka debesu laime būs.