Atjaunotajā teātrī ir brīnišķīga gaisotne – ir sajūta, ka esi atgriezies savās vecajās mājās, kur neesi bijis septiņus gadus. Viss ir nedaudz svaigāks un mirdzošāks, taču joprojām labi pazīstams. Šeit neož pēc eiroremonta. Berlīnes Valsts operas Unter den Linden vēsturiskās ēkas renovācija, kas turpinājās par četriem gadiem ilgāk, nekā sākotnēji plānots, veikta rūpīgi un kvalitatīvi. Teātrī ērtāk jutīsies gan mākslinieki, gan publika. Lielajā zālē ir 1356 sēdvietas, tas ir par četrdesmit divām mazāk nekā agrāk. Skatītāju komfortam ir palielināts attālums starp rindām, krēsli ir kļuvuši platāki un ergonomiskāki.
Piecus metrus augstāk
Teātrī ir uzlabota akustika, un ar šo uzlabojumu ir saistīta nozīmīgākā vizuālā pārmaiņa skatītāju zālē: griesti ir pacelti par pieciem metriem augstāk, un telpa virs balkona ir pārklāta ar elegantu keramikas tīklu, kas vienmērīgi izplata skaņu, – tā ir t. s. reverberācijas galerija, kas jau kļuvusi par teātra jauno atpazīstamības zīmi.
Daudzi uzlabojumi nav skatītājiem redzami, taču tie nodrošinās labvēlīgākus apstākļus izrāžu sagatavošanai un norisei. Skatuve ir aprīkota ar modernākajām digitālajām tehnoloģijām, tā var mainīt leņķi. Pamatīgi paplašinātas mēģinājumu telpas: māksliniekiem ir pieejamas trīs telpas, kurās var notikt mēģinājumi ar dekorācijām, kā arī divas baleta mēģinājumu zāles, orķestra mēģinājumu zāle un kora mēģinājumu zāle. Ir uzbūvēts pazemes tunelis, pa kuru uz vēsturisko ēku no blakus esošā tehniski administratīvā kompleksa tiks nogādātas dekorācijas.
Teātris bulvārī Unter den Linden tika uzbūvēts 1742. gadā pēc Prūsijas karaļa Frīdriha II iniciatīvas. Tas ticis iznīcināts trīs reizes: XIX gadsimtā notikušajā ugunsgrēkā un divreiz Otrajā pasaules karā. Berlīnes Valsts opera, kādu to pazīstam tagad, tika atvērta 1955. gadā. Šis ir prestižākais un greznākais no trim Vācijas galvaspilsētas operteātriem. Divi pārējie ir netālu esošā Berlīnes Komiskā opera (par tās muzikālo vadītāju 2018.–2019. gada sezonā kļūs diriģents Ainārs Rubiķis) un Berlīnes Vācu opera pilsētas rietumdaļā. Kamēr notika Valsts operas rekonstrukcija, izrādes septiņus gadus tika spēlētas nelielajā Šillera teātrī Rietumberlīnē.
Berlīnes Valsts operas reputāciju un statusu pasaulē nodrošina tās muzikālā vadītāja – 74 gadus vecā ietekmīgā diriģenta, pianista, politiski un sociāli aktīvā mākslinieka Daniela Barenboima – personība. Viņš vada teātri kopā ar 76 gadus veco intendantu režisoru Jirgenu Flimmu. Nākamā gada 1. aprīlī par Berlīnes Valsts operas jauno intendantu kļūs 40 gadu vecais Matiass Šulcs.
Svētki atsāksies decembrī
Teātra durvis pēc rekonstrukcijas svinīgi tika atvērtas 3. oktobrī Vācijas kancleres Angelas Merkeles klātbūtnē. Sākotnēji bija iecerēts, ka Berlīnes Valsts opera tiks atklāta ar mūsdienu vācu komponista Volfganga Rīma operas Sauls pasaules pirmizrādi, taču autora slimības dēļ darbs netika pabeigts. Saulam paredzētās, jau daļēji izgatavotās dekorācijas tika pielāgotas citam jauniestudējumam – Roberta Šūmaņa vokāli simfoniskajam opusam Ainas no Gētes Fausta. Izrādi sagatavojuši diriģents Daniels Barenboims un režisors Jirgens Flimms.
Nākamajā dienā, 4. oktobrī, Daniels Barenboims teātrī diriģēja Berlīnes Valsts operas orķestra – Berlīnes Valsts kapelas – un leģendārā pianista Maurīcio Pollīni koncertu, kurā skanēja Jerga Vidmaņa, Roberta Šūmaņa un Kloda Debisī mūzika. 7. oktobrī uz Berlīnes Valsts operas skatuves Vīnes filharmoniķi maestro Zubina Metas vadībā piedāvāja Johannesa Brāmsa, Jozefa Haidna un Bēlas Bartoka programmu.
Atklāšanas svētki turpinājās līdz 8. oktobrim. Tagad teātris atkal ir slēgts – līdz galam tiks sakārtotas aizskatuves telpas, apgūtas skatuves tehnoloģijas, un skatuvei tiks piemērotas repertuāra izrāžu dekorācijas. Berlīnes Valsts opera atkal uzņems skatītājus 7. decembrī, kad notiks koncerts par godu teātra 275 gadu jubilejai. Tajā skanēs Fēliksa Mendelszona-Bartoldi, Riharda Štrausa un Pjēra Bulēza mūzika – katrs no viņiem kādreiz diriģējis šajā teātrī. Uzreiz pēc tam notiks divas pirmizrādes: Engelberta Humperdinka Ansītis un Grietiņa 8. decembrī un Klaudio Monteverdi Popejas kronēšana 9. decembrī.
Ziņkārības veicināšana
Publika ir noilgojusies pēc Berlīnes Valsts operas apmeklējuma – par to liecina pieprasījums pēc biļetēm, kuru pārdošana sākusies pirms nedēļas. Viszibenīgāk tika izpirktas biļetes uz Džuzepes Verdi Makbeta jauniestudējumu, kura pirmizrāde notiks 2018. gada 17. jūnijā un kurā galvenās lomas atveidos Plasido Domingo un Anna Ņetrebko (režisors Harijs Kupfers, diriģents Daniels Barenboims).
Maestro Barenboims jaunajā sezonā diriģēs vēl divas pirmizrādes – Riharda Vāgnera Tristanu un Izoldi (režisors Dmitrijs Čerņakovs) un Džuzepes Verdi Falstafu (režisors Mario Martone). Maestro Zubins Meta stāsies pie pults Riharda Štrausa Salomes pirmizrādē, kuru iestudēs provokatīvais režijas klasiķis Hanss Neienfelss.
Berlīnes Valsts operas jaunais intendants Matiass Šulcs, kurš studējis klavierspēli un ekonomiku, uzsver, ka atjaunotais teātris ir ideāli piemērots visplašākajam repertuāram – no baroka līdz laikmetīgajai mūzikai. Viņš sola pievērsties eksperimentālām aktivitātēm, pasūtīt jaundarbus un aicināt režisorus, diriģentus un dziedātājus, kuri pārāk bieži neuzstājas blakus esošajos teātros, – viņi būs tie, kas veidos Berlīnes Valsts operas unikālo identitāti. "Mēs meklēsim jaunas estētiskas koncepcijas, lai pierādītu, ka opera nav ne muzejs, ne dekoratīvā māksla. Vēlamies iestudēt ne tikai tās operas, kuras ir populārāko darbu divdesmitniekā, un veicināt publikas ziņkārību," saka Matiass Šulcs.
Informācija un biļetes: www.staatsoper-berlin.de