Jubilejas koncertu stafeti jau 21. aprīlī sāks leģendārais sieviešu koris Dzintars, kas VEF Kultūras pils kamerzālē atzīmēs 65 gadu jubileju (ieeja bez maksas). Jau pēc nedēļas, 28.IV Latvijas Universitātes aulā Rīgas Doma meiteņu koris svinēs 15 gadu jubileju. Maija ziedonī (12.V) dzimšanas dienu izdziedās arī pašas Airas Birziņas izveidotais Ogres sieviešu koris Rasa.
Lietainā pēcpusdienā veikli stūrējot no Mūzikas akadēmijas (kur viņa ir asociētā profesore) uz Rīgas Doma kora skolu, diriģente neapjūk, kad kolēģis filmēdams jautā - kas ir vieglāk: vadīt mašīnu vai kori? «Mašīnu. Protams, ja tas ir ikdienā ierasts. Man patīk, tikai pēc garajām darbadienām pārāk atslābstu ērtajā sēdeklī.» Arī pēkšņās ķibeles viņu tikai pirmajā brīdī izsit no sliedēm. Piemēram, kopā ar kādu sieviešu kora Dzintars dziedātāju pēc mēģinājuma tumšā un drēgnā decembra naktī mainīta pārplīsusī mašīnas riepa. «Tas notika visnepiemērotākajā brīdī, nākamajā dienā korim bija jādzied, pavadot mūžībā tā ilggadējo vadītāju Ausmu Derkēvicu,» atceras Aira Birziņa. Te ikdienas stāsti zīmīgi apraujas un sākas Dzintara sāga.
Teiksmainais Dzintars
Aira spilgtā atmiņā glabā brīdi, kad kādā tumšā ziemas vakarā 1999. gada nogalē piezvanījusi kora Dzintars ilggadējā vadītāja Ausma Derkēvica: vai Aira vēlētos strādāt ar viņu kopā? «Man būtu ļoti grūti pateikt nē, jo Derkēvicas sasniegumu un personības priekšā man bija ļoti liela cieņa un interese būt tur, kur viņa strādā.» Bet šis laiks bija ļoti īss, jo pēc diviem mēnešiem Derkēvica beidza strādāt. (Mainoties likumiem, strādādama vairs nesaņemtu pensiju.) «Ļoti emocionāls un korim grūts bija koncerts 1999. gada 31. decembrī, kad A. Derkēvica diriģēja pēdējo koncertu. Tā bija robežšķirtne, gadu tūkstoša pēdējā diena. Turpināju jau bez A. Derkēvicas, bet ar ļoti lielu un sirsnīgu viņas atbalstu un domu klātbūtni.» Pirmā mēģinājuma sākumā, lūdzot dziedātājām piecelties kājās, gan par atbildi sagaidīts: «Ko?! Mēs tā neesam raduši!» «Nekas, bet šoreiz mēs tā darīsim.» Pēc brīža atskanējis: «Labi, mēs varam.» Lielu prieku sagādājis tas, ka Derkēvica viņā saredzējusi sava darba turpinātāju. Kad ar lauztu roku nodiriģējusi koncertu, maestrīna teikusi: «O, mēs esam ļoti līdzīgas!»
Jaunā tautasdziesma
Visu triju koru jubilejas ir gaidītas un gatavotas ilgi. «Jubilejas ir kā ceļa stabi, kad arī jāatskatās, cik ir strādāts un kas darīts.» Abu Rīgas koru jubilejas koncertos viena daļa būs veltīta latviešu tautas dziesmām. «Mērķis bija, lai rastos jaunas kompozīcijas, repertuāra bibliotēkas papildinājums. Meiteņu korim ir vairākas vecuma grupas, kopā ir 90 meiteņu, un esmu priecīga, ka piedalīsies arī daudzas absolventes.»
Komponisti speciāli sacerējuši vairākas jaunas tautasdziesmu apdares, arī latgaliešu un lībiešu valodā. Savukārt Dzintaram kopā ar komponistu Juri Vaivodu izdomāta ideja par jaunlaiku tautas dziesmu: 14 komponistu mūziku jaunā versijā. Tajā skaitā Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa un citi «tautiskie» teātra, kino un popmūzikas hiti, kas šoreiz skanēs akustiskā versijā. Koris un solisti Zigfrīds Muktupāvels un Kristīne Kārkle dziedās ģitāras, akordeona, stabuļu, ģīgu, mandolīnas un sitaminstrumentu pavadījumā. Savukārt ogrēniešu Rasa jubilejas koncertā 12. maijā izvēlējusies dziedāt operu korus.
Interesanta sakritība: ar Dzintaru un Rīgas Doma meiteņu kori Aira sākusi strādāt 1999. gada beigās. «Kad nāca abi piedāvājumi, izvēle bija ļoti grūta. Meiteņu kori pārņemt lūdza mana māsa, kura to vadīja pirmos trīs gadus un nu brauca uz ārzemēm. Koris bija tikko dzimis, neliels, bet ļoti cerīgs un simpātisks. Tā man bija jauna pieredze, jo nekad nebiju strādājusi skolā. Tur tolaik mācījās arī mana meita.» Koris nu gatavojas kārtējam konkursam - šoreiz Debrecenā, kur pirmoreiz piedalīsies nevis bērnu, bet jauniešu koru grupā.
«Man patīk korī meklēt skaņas dažādību. Reizēm mēģinājums paiet, strādājot ar vienu dziesmu. Bet mērķis ir nevis iemācīt dziesmu, bet dziedātājiem pazīt savu balsi un spēt ar to rīkoties. Un tad to var darīt jebkurā dziesmā. Koris prasa ļoti lielu enerģiju. Ja tev pretī sēž daudzi cilvēki, tā ir ļoti spraiga enerģijas apmaiņa. Nedrīkst ne mirkli atslābināt savu domāšanu, uztveri, atraktivitāti.»