Šovs – tā arī ir māksla. Šovu kultūru Latvijā vērtē eksperti

Ir slikta maksla un ir slikti sovi. Elementari.

Šovs ir šovs- maksla ir maksla!! Ko jus pamataa jaucat jedzienu??

Tie ir pasākumi bez kultūras un neattīsta gaumi.

Tieši tā, jo ne jauviss - ko kāds radījis un eksponējis skatītājiem vai klausītājiem, definējams kā māksla. Arī par šoviem, taisnība - tie ir produkti-viendienīši, kas tādiem pašiem - šī mirkļa dzīvotājiem, arī domāti... Neticami, ka mūsu sabiedrībā tādu pa pilnam...

Šovs - tā nav māksla. Tā ir izklaide, sava veida deserts, kurš ir tīkams, bet nevar aizvietot pamatbarību. Viss atkarīgs no kvalitātes. Teiksim - lelle. Var būt Paradžanova šedevrs ar individuālu koncepciju un pārsteidzošu risinājumu, un var būt Bārbija. Tas pats ar visu citu. Ne jau viss, kas nodrukāts, iesiets vākos un pārdots, ir grāmata. Ļoti daudz ir sēnalliteratūras un klajas apdrukātas makulatūras. Un tā viscauri. Visu izšķir kvalitāte un līmenis. Tādēļ ļoti bieži maldinoši ir jēdzieni pavārmāksla, cīņas māksla, puķu kārtošanas, tējas (vai vīna) dzeršanas un citas `mākslas`. Īstenībā tās visbiežāk ir mācēšanas, prasmes, iemaņas, kuras pasniedz kā mākslu. Tā ir acu apmānīšana - kā cirka triki: efektīgi, bet tukši. Tas pats ar šovu - labs šovs sniedz baudu un gandarījumu, taču tas gaist no apziņas, neatstājot nekādas pēdas. Mākslas iespaids savukārt var pavadīt cilvēku visu mūžu un pat iespaidot viņa dzīves gaitu.